Komisijas sekretārs Jānis Dinevičs (ZZS) atzīmēja, ka, veidojot jauno Andra Kulberga (AS) koalīciju, tika uzsvērts, ka šīs izmeklēšanas komisijas redzējums un rezultāti tiks izmantoti tālākajā darbā.

Viņš vēlēja jaunajam iekšlietu ministram Jānim Dombravam (NA) būtiski strādāt pie kapacitātes veicināšanas dažādām iestādēm.

Dinevičs piebilda, ka tas parasti tiek darīts caur budžetu. “Jācer, ka jaunā koalīcija ieklausīsies iekšlietās un atradīs līdzekļus, lai šo kapacitāti migrācijas jautājumu risināšanai arī stiprinātu,” teica deputāts.

Dinevičs atzina, ka migrācija ir drauds nacionālajai identitātei un nacionālajai drošībai.

Reizē Dineviča ieskatā to nevar pilnīgi apturēt, jo ir nepieciešams risināt arī nodarbinātības problēmas. Viņaprāt, svarīgākais ir atrast līdzsvaru starp drošību un nodarbinātību.

Deputāte Liene Gātere (P) atzina, ka migrācija nav homogēns fenomens. Viņa pauda, ka nevar “vienā kastītē ielikt ārvalstu studentu, kurš Latvijā godprātīgi studē medicīnu, inženierzinātnes, starptautiskās tiesības, un shēmas, kurās šāds studenta statuss tiek izmantots, lai piesegtu ekspluatāciju vai nelegālu nodarbinātību”.

Kā norādīja Gātere, Latvijai ir vajadzīga stingra migrācijas politika, kas risina eksistējošas, reālas problēmas, nevis balstās bailēs un aizspriedumos.

“Tai ir jābūt politikai, kas aizsargā valsts drošību, vienlaikus atbalstot godprātīgus studentus, speciālistus un uzņēmējus, kuri dod pienesumu mūsu valstij,” teica deputāte, piebilstot, ka tāda pieeja ir plašākas Latvijas sabiedrības interesēs.

Izmeklēšanas komisijas deputāts Gatis Liepiņš (JV) pauda, ka patlaban lielākais un redzamākais robs imigrācijā ir trešo valstu studenti ar citu patieso ieceļošanas mērķi un to nodarbinātība.

“Augstākajā izglītībā absolūtai prioritātei ir jābūt studiju kvalitātei, un trešo valstu studentu īpatsvars nedrīkst būt liels attiecībā pret vietējiem vai Eiropas Savienības un NATO valstu studentiem,” sacīja Liepiņš.

Bijušais zemkopības ministrs, Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) debatēs norādīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests šogad pavasarī devies kontrolēs tieši uz tām ēdināšanas iestādēm, kur visvairāk strādājot migranti, un konstatējis, ka vairāk nekā 70% ēdināšanas iestāžu esot higiēnas problēmas.

Krauze uzsvēra, ka drošība nav tikai valsts drošība, bet tā ir arī pārtikas drošība, higiēna, veselība. Viņa ieskatā migrācijas jautājums ir sarežģīts un komplicēts, un tas ir jārisina.

“Mums ir jāierobežo migrācija un jācīnās ar to, lai migranti, atbraucot uz Latviju, ievērotu gan Latvijas tradīcijas, gan arī mūsu likumus, gan atbilstoši arī ievērotu higiēnas normas, kas ir ikdienā jāievēro, apkalpojot Latvijas iedzīvotājus,” teica Krauze, norādot, ka papildus tam viņiem ir jārunā latviešu valodā.

Jau ziņots, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija, izvērtējot imigrācijas regulējumu un izpildinstitūciju darbu, secinājusi, ka Latvijā nepieciešamas plašas izmaiņas migrācijas kontrolē, tostarp stingrāki noteikumi trešo valstu pilsoņu ieceļošanai, kvotas un efektīvāka uzraudzība, izriet no komisijas gala ziņojuma.

Ziņojumā, kurā apkopotas vairāk nekā 100 rekomendācijas, uzsvērts, ka līdzšinējais regulējums un institūciju kapacitāte ne vienmēr spēj nodrošināt efektīvu migrācijas kontroli pie pieaugošas imigrācijas plūsmas.

Komisija norāda, ka valsts iestāžu kapacitātes robežas jau ir sasniegtas, tāpēc vienlaikus ar to stiprināšanu nepieciešams ieviest mehānismus imigrācijas apjoma samazināšanai.

Kā viens no būtiskākajiem riskiem izcelta studentu sistēma. Komisija secinājusi, ka nereti studentu statuss tiek izmantots formāli, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, kamēr faktiskā uzturēšanās mērķis Latvijā ir nodarbinātība.

Tādēļ ziņojumā rosināts atteikties no līdzšinējās pieejas un noteikt vienotus, stingrākus atbildības nosacījumus visām augstskolām, kas uzaicina ārvalstu studentus.

Tāpat komisija identificējusi riskus digitālajās nodarbinātības platformās, piemēram, kurjerdienestu sektorā.

Ziņojumā norādīts uz gadījumiem, kad iespējama citas personas identitātes izmantošana un profilu iznomāšana, kā arī uz nodarbinātību personām bez tiesiska pamata uzturēties Latvijā.

Komisija uzsver, ka platformu darbības modelis būtiski apgrūtina nodokļu nomaksas, darba tiesību un valsts valodas prasību kontroli.

Starp galvenajiem priekšlikumiem izcelta nepieciešamība ieviest kvotas trešo valstu pilsoņu skaitam, kuri var saņemt uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas.

Komisija norāda, ka bez šāda instrumenta nav iespējams nodrošināt sabalansētu migrācijas politiku un efektīvu kontroli.

Ziņojumā arī secināts, ka vairākās Eiropas valstīs ilgstoši īstenotā atvērtāka imigrācijas politika radījusi sociālu spriedzi, īpaši gadījumos, kad ieceļotāju īpatsvars no valstīm ar atšķirīgām kultūras un sociālajām normām ir augsts.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas veicina trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā, pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima izveidoja pērn 27. novembrī.

Komisijas uzdevums bija rast atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus Eiropas Savienības migrācijas tiesību normu piemērošanā.