Cerības uz drīzu vienošanos, kas ļautu novērst turpmākus karadarbības uzliesmojumus Tuvajos Austrumos un atvērt Hormuzas šaurumu, radīja spiedienu uz naftas cenām, kas samazinājās par vairāk nekā 5%.

Irānas Revolucionārā gvarde paziņoja, ka atgriešanās pie kara ar ASV ir maz ticama, taču brīdināja, ka Irāna ir gatava atbildēt uz jebkuru uzbrukumu.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka nesteidzas noslēgt vienošanos, lai gan nedēļas nogalē viņš izteicās, ka vienošanās varētu tikt noslēgta pavisam drīz.

“Irāna ir ļoti apņēmīga, viņi ļoti vēlas panākt vienošanos. Līdz šim viņiem tas vēl nav izdevies. Mēs ar to neesam apmierināti, bet būsim,” valdības sēdē sacīja Tramps.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” trešdien pieauga par 0,4% līdz 50 644,28 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” pieauga par nepilnu 0,1% līdz 7520,36 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 0,1% līdz 26 674,73 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 0,1% līdz 10 505,01 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,4% līdz 8207,89 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX 30 faktiski nemainījās un saglabājās 25 177,80 punkti.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 5,6% līdz 87,77 ASV dolāriem par barelu.

“Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 5,3% līdz 94,29 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena trešdien samazinājās par 2,66% līdz 46,10 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,1631 līdz 1,1629 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3446 līdz 1,3434 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 159,30 līdz 159,53 jenām par dolāru.

Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 86,49 līdz 86,59 pensiem par eiro.