ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa un galvenās dalībvalstis, tostarp Vācija, šādu soli šajā posmā neuzskata par lietderīgu, amatpersonas sacīja neformālās ES ārlietu ministru sanāksmes laikā Kiprā.

Kallasa ceturtdien brīdināja, ka Eiropa riskē iekrist Krievijas lamatās, ieslīgstot sarunās par to, kam būtu jāpārstāv bloks miera sarunās ar Maskavu.

“Tās ir lamatas, kurās Krievija vēlas, lai mēs iekristu, ka mēs apspriežam, kas ar viņiem runā, un viņi jau izvēlas, kurš ir piemērots, kurš nav. Neiekritīsim šajās lamatās,” Kallasa sacīja žurnālistiem.

Pēc amatpersonu teiktā, bloks vispirms vēlas koncentrēties uz stratēģiju, nevis personālijām, tostarp uz to, kādus jautājumus ES vajadzētu apspriest ar Krieviju un kā tā varētu atbalstīt diplomātiskos centienus izbeigt karu Ukrainā.

Tikmēr gaidāms, ka turpināsies gatavošanās papildu sankcijām pret Krieviju, un ES amatpersonas apgalvo, ka, viņuprāt, Krievijas diktators Vladimirs Putins nav gatavs sarunām.

Eiropas Komisija un ES diplomātiskais dienests ceturtdien dalībvalstīm iesniegs priekšlikumus jaunai sankciju paketei pret Krieviju, kas vērsta pret finanšu sektoru un ieroču rūpniecības piegādātājiem.

Eiropas valstīs pēdējā laikā ir pastiprinājušās debates par to, vai ES būtu jāieceļ pārstāvis iespējamām sarunām ar Maskavu.

Diskusijās izskanējuši tādi vārdi kā bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi.

Putins ir publiski ierosinājis arī bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu, lai gan gan gan Vācijas valdība, gan ES amatpersonas šo ideju noraidīja.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka eiropieši paši izlems, kurš runās viņu vārdā.