Ukrainas karogs virs Ļubļinas kopā ar Polijas un Eiropas Savienības (ES) karogiem plīvoja kopš 2022. gada, kad tas tika pacelts kā solidaritātes zīme Kijivai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Taču kādā brīdī starp piektdienu un sestdienu Ukrainas karogs tika noņemts. Tas notika pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izdeva dekrētu, ar ko piešķīra goda nosaukumu “UPA varoņi” Ukrainas Īpašo operāciju spēku Neatkarīgajam speciālo operāciju centram “Ziemeļi”.

Kamēr Ukrainas Sacelšanās armija (UPA) Ukrainā tiek godāta par tās lomu cīņā par valsts neatkarību, Polijā tā tiek saistīta ar Volīnijas slaktiņu, kas bija poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Šis jautājums ir viens no nepatīkamākajiem Ukrainas-Polijas attiecībās.

Zelenska dekrēts Polijā izraisīja spēcīgu diplomātisku reakciju. Polijas prezidents Karols Navrockis pat paziņoja, ka viņš centīsies atņemt Zelenskim Baltā Ērgļa ordeni, kas ir Polijas augstākais valsts apbalvojums.

Ļubļinā pilsētas amatpersonas paziņoja, ka lēmums noņemt karogu ir tieši saistīts ar Zelenska nesen izdoto dekrētu.

“To formējumu glorificēšana, kas ir atbildīgi par noziegumiem pret civiliedzīvotājiem, kaitē mūsu tautas vēsturiskajai atmiņai, ievaino poļu upuru piemiņu un apgrūtina patiesa dialoga veidošanu starp mūsu valstīm,” teikts Ļubļinas paziņojumā Polijas ziņu aģentūrai “Interia”.

Paziņojumā piebilsts, ka, “neskatoties uz šo lēmumu, Ļubļina paliek atvērta un viesmīlīga, uzticoties vērtībām, kas jau daudzus gadus ir vadījušas tās starptautisko sadarbību”. “Tajā pašā laikā mēs turpināsim pieprasīt cieņu pret vēsturisko patiesību,” piebilda pilsēta.

Ļubļina, kas atrodas mazāk nekā 100 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, kalpojusi kā svarīgs loģistikas un humānās palīdzības centrs tūkstošiem ukraiņu bēgļu, kas, sākoties karam, devās prom no dzimtenes. Pilsētā joprojām dzīvo ievērojama ukraiņu kopiena, un tā joprojām ir svarīgs tranzīta punkts ceļojumiem uz Ukrainu un no tās.

Volīnijas slaktiņš jeb Volīnijas traģēdija bija Ukrainas nemiernieku armijas (UPA) veiktas etniskās tīrīšanas – poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Volīnija pirms Otrā pasaules kara bija sadalīta starp PSRS un Poliju, bet, sākoties karam, PSRS okupēja arī poļu Volīnijas daļu.

Pēc tam, kad šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943. gada 11. jūlijā ukraiņu nacionālistu partizānu armija UPA, kas iestājās par neatkarīgas Ukrainas izveidi, sāka organizētas Volīnijas poļu iznīcināšanas akcijas, kuru laikā, kā tiek lēsts, līdz 1945. gadam tika noslepkavoti 60 līdz 100 tūkstoši etnisko poļu.

Atriebes uzbrukumos un tam sekojošā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu. Vardarbībai pārsviežoties uz citiem reģioniem Polijas austrumos un dienvidos, kur toreizējais komunistiskais režīms sāka īstenot etniskās tīrīšanas, līdz 1947. gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu.