“Krievija ir nobažījusies par savu piekļuvi Kēnigsbergai, savām operācijām Baltijas jūrā un kritiskās infrastruktūras drošību eksklāvā, jo īpaši saistībā ar iespējamiem uzbrukumiem no Ukrainas puses. Tāpēc Krievija ir palielinājusi savus militāros spēkus Baltijas jūrā, kas negatīvi ietekmē mūsu reģionu,” Lietuvas parlamentā notikušajā NATO Parlamentārās asamblejas Demokrātijas un drošības komitejas sēdē sacīja Katins.

Kā pauda Lietuvas izlūkdienesta amatpersona, Maskava ir veikusi papildu pasākumus, lai nodrošinātu savu “ēnu floti” Baltijas jūrā. Katins norādīja, ka līdzīgas darbības ir reģistrētas Igaunijas gaisa telpā.

Katins uzsvēra, ka Kēnigsberga joprojām ir vitāli svarīga Krievijai kā neaizsalstoša osta un loģistikas centrs operācijām Sīrijā un Āfrikā. Viņš arī teica, ka Baltijas jūra kalpo kā būtisks eksporta maršruts, pa kuru tiek transportēti aptuveni 50% no Krievijas naftas eksporta.

Viņš piebilda, ka Krievijas īstenoto pasākumu šajā reģionā klāstā ir arī GPS traucējumu radīšana.

“Lietuvas pilsoņi saskaras ar traucējumiem jūrā un gaisā. Arī Lietuvas ornitologi sūdzas, ka GPS traucējumu dēļ viņi nevar izsekot putnu migrācijai,” teica Katins.

Militārās izlūkošanas dienesta pārstāvis norādīja, ka, lai gan Krievijas sauszemes spēki Kēnigsbergā pašlaik ir samazināti Ukrainas kara dēļ, Maskavā notiek militārā reforma, kuras mērķis ir stiprināt tās klātbūtni šajā reģionā.

“Tiklīdz karš pret Ukrainu beigsies vai tiks iesaldēts, Krievija spēs pārgrupēt lielu daļu savu militāro spēku no Ukrainas frontes uz Baltijas jūras robežām,” brīdināja Katins.