“Tas iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu šo valstu Eiropas integrācijas ceļā un sūta spēcīgu vēstījumu par ES vienotību un apņēmību,” teikts Kipras paziņojumā.

ES oficiāli sāka sarunas ar Ukrainu un Moldovu par iestāšanos ES jau 2024. gada jūnijā.

Taču tas bija lielā mērā simbolisks solis, jo iepriekšējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns kavēja sarunu sākšanu par sadaļām.

Orbāns aprīlī zaudēja vēlēšanās, un Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģars pavēstīja, ka būs gatavs atbloķēt Ukrainas pievienošanās procesu, tiklīdz abas valstis vienosies par neatrisinātajiem jautājumiem.

Progress tika sasniegts trešdien, kad Maģars paziņoja, ka ar Ukrainu ir panākta vienošanās par Ukrainā dzīvojošās ungāru etniskās minoritātes tiesībām.

Maģars sacīja, ka pēc tam, kad Ukraina būs veikusi izmaiņas savā rīcības plānā mazākumtautību jautājumos, Ungārija būs gatava piekrist pirmās sarunu sadaļas sākšanai par dalību ES.

ES vēstnieku sanāksmē Briselē trešdienas vakarā vairāki diplomāti teica, ka Ungārija jau ir devusi signālu, ka tā vairs nebloķēs sarunu sadaļu atvēršanu.

ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa apsveica Maģara paziņojumu, norādot, ka tas “paver ceļu Ukrainas progresam ceļā uz pievienošanos ES”.

“Tas ļaus dalībvalstīm turpināt darbu pie pirmās sarunu sadaļas atvēršanas ar Ukrainu un Moldovu,” viņa ierakstīja platformā “X”.

Ukraina iesniedza pieteikumu dalībai ES dažas dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā. Drīz pēc tam pieteikumu iesniedza arī Moldova.

Tā kā abu valstu iestāšanās tiek uzskatīta par vienotu procesu, Ungārijas veto traucēja arī sarunu sadaļu sākšanu ar Moldovu.

Maģars uzsvēra, ka Ungārija neatbalsta paātrinātu procedūru Ukrainas uzņemšanai ES.

Viņš arī sacīja, ka Ungārijā tiks rīkots referendums par Ukrainas dalību ES, ja tai “izdosies tuvāko 10 līdz 15 gadu laikā noslēgt visas 33 pievienošanās sarunu sadaļas”.