Sēde tika atcelta saistībā ar tiesas sastāva tiesneses darbnespēju.

Nākamās sēdes datums vēl nav zināms.

Jau ziņots, ka apelācijas sūdzība lietā, kurā apsūdzēti Konstantīns Engels, Vitālijs Lukjanovičs un Valentīns Razmerica, Rīgas apgabaltiesā saņemta pērn decembrī.

Pirmās instances tiesa iepriekš dedzināšanas pasūtītāju Engelu sodīja ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, dedzināšanas starpnieku Lukjanoviču – ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, savukārt izpildītājam Razmericam piemēroja brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem ar tiesību ierobežošanu uz diviem gadiem.

Tāpat tiesa nolēma piedzīt solidāri no apsūdzētajiem materiālā kaitējuma kompensāciju 730 eiro un morālā kaitējuma kompensāciju 1800 eiro apmērā.

Tiesa arī nolēma piedzīt no apsūdzētajiem par labu cietušajai VSIA “Valsts nekustamie īpašumi” materiālā kaitējuma kompensāciju 5151 eiro.

Saskaņā ar apsūdzību Engels 2024. gada sākumā, izciešot brīvības atņemšanas sodu Daugavgrīvas cietumā, telefonsarunas laikā pierunāja savu paziņu Lukjanoviču par 4500 ASV dolāriem sameklēt personu, kura izsistu kādai ēkai logu un iemestu tajā pudeli ar degmaisījumu.

Pēc tam Lukjanovičs sameklēja Razmericu, kurš piekrita par 2000 eiro veikt dedzināšanu.

Turpmākās saziņas laikā, pasūtītājs caur Lukjanoviču nodeva informāciju dedzinātājam, ka jāaizdedzina būs tieši Okupācijas muzejs, kā arī ar citas personas starpniecību nodeva naudu nozieguma veikšanai.

Abi apsūdzētie ieradās Rīgā un izgatavoja pudeli ar degmaisījumu.

Pēc tam ap pusnakti viņi aizgāja uz Vecrīgu, kur dedzinātājs ar paštaisītu āmuru izsita Okupācijas muzeja ēkas pirmā stāva loga stiklu un iemeta pudeli ar degmaisījumu ēkas iekšpusē, izraisot ugunsgrēku apmēram 0,5 kvadrātmetru platībā.

Ar savām darbībām apsūdzētie iznīcināja un sabojāja Latvijas Okupācijas muzeja biedrības mantu vairāk nekā 10 000 eiro vērtībā.

Visi trīs apsūdzētie atrodas ieslodzījuma vietā.

Starpnieku un izpildītāju aizturēja pāris dienas pēc dedzināšanas un viņiem kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet pasūtītājs turpina izciest viņam iepriekš piemēroto sodu – brīvības atņemšanu.

Visi apsūdzētie ir agrāk sodīti.

Starpnieks un izpildītājs savu vainu viņiem izvirzītajā apsūdzībā atzinuši pilnībā un nožēlo izdarīto, savukārt pasūtītājs, kurš atradās cietumā, savu attieksmi pret apsūdzību paust atteicies.

Par šāda nozieguma izdarīšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību līdz trīs gadiem, vai bez tās.

Bijušā “Jukos” līdzīpašnieka Mihaila Hodorkovska medija “Dosjē” interneta izdevumu “dossier.center” iepriekš vēstīja, ka Latvijas Okupācijas muzeja dedzināšana Rīgā bija Krievijas specdienestu organizēta operācija, kuru uzraudzījis Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) virsnieks Vladimirs Ļipčenko.

Muzeja dedzināšanas krimināllietā sākotnēji aizturētā sieviete tomēr nav bijusi iesaistīta noziegumā, aģentūrai LETA iepriekš atzina prokuratūrā.