AT aģentūru LETA informēja, ka patlaban pirmās instances civillietās vidējais lietu izskatīšanas termiņš sasniedz 8,2 mēnešus, bet apelācijas instancē krimināllietās – 8,7 mēnešus, savukārt saistību piespiedu izpildīšanas pieteikumu skaits gada laikā pieaudzis 2,5 reizes.

“Tikai mērķtiecīga un koordinēta rīcība ļaus nodrošināt, ka tiesu sistēma saglabājas efektīva, savlaicīga un uzticama gan sabiedrībai, gan uzņēmējdarbības videi. Šo jautājumu risināšanai ir sāktas vairākas reformas, kuru turpināšanai ir nepieciešams politiskais atbalsts,” norādīja Strupišs.

AT norādīja, ka, lai paātrinātu tiesu darbu un mazinātu noslodzi, tieslietu nozare patlaban virza vairākas praktiskas reformas, un vēl dažas ir iecerēts sākt.

AT informēja, ka ir noslēgusies likumprojekta sagatavošana par tiesu varas neatkarības stiprināšanu, pakāpeniski atsaistot tiesu pārvaldību no Tieslietu ministrijas. Likumprojekts patlaban ir Saeimā.

“Šai reformai ir būtiska nozīme tiesu varas neatkarības stiprināšanā, jo tiesa ir pēdējais bastions tiesiskuma un demokrātijas aizsardzībā,” norādīja Strupišs.

Savukārt no 1. jūlija Latvijas tiesās tiks ieviests pirmais pilnībā automatizētais process – saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā.

Tieslietu ministrija prognozē, ka tas ļaus būtiski samazināt tiesu noslodzi, ņemot vērā straujo šādu pieteikumu pieaugumu.

Vienlaikus tiek īstenota tiesneša palīga institūta reforma, izveidojot jaunu tiesas jurista amatu ar augstākām kvalifikācijas prasībām un konkurētspējīgāku atalgojumu – aptuveni 2300 eiro bruto.

AT skaidroja, ka reformas mērķis ir stiprināt profesionālu juridisko atbalstu tiesnešiem un paātrināt lietu izskatīšanu.

Tieslietu nozarē turpinās arī plašāka digitalizācija. Patlaban tiek attīstīta jaunā tiesu informatīvā sistēma TIS2 un pilnveidota e-lietas platforma.

Tiesās pakāpeniski ievieš arī mākslīgā intelekta risinājumus dokumentu apstrādē, personas datu anonimizācijā tiesu nolēmumos un tiesas sēžu audioierakstu transkribēšanā.

Smiltēns norādīja, ka efektīva un pārredzama tiesvedība ir būtiska ne tikai sabiedrības uzticēšanās stiprināšanai, bet arī privātā sektora pārliecībai, ka strīdi tiks izskatīti savlaicīgi un godīgi.

“Uzņēmējiem un investoriem ir svarīgi redzēt, ka valsts spēj nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu tiesisko aizsardzību. Tāpēc tiesu sistēmas modernizācija ir nevis izvēles jautājums, bet nepieciešamība,” sacīja Smiltēns.

Jau ziņots, ka Strupišs pozitīvi vērtē Smiltēna apstiprināšanu tieslietu ministra amatā, uzsverot nepieciešamību nodrošināt tiesu sistēmā sākto reformu procesa nepārtrauktību, aģentūra LETA noskaidroja AT.

Strupišs norādīja, ka Latvijas tiesu sistēmai patlaban ir būtiski, lai neapstātos sāktās reformas, kas vērstas uz tiesu neatkarības stiprināšanu, kā arī efektivitātes, kvalitātes un atklātības uzlabošanu.

Viņš uzsvēra, ka reformu kopums ir sarežģīts un savstarpēji saistīts, tādēļ vairākos jautājumos nepieciešams arī politiskais atbalsts.

Kā galvenās prioritātes Strupišs minēja Tiesu administrācijas funkciju pakāpenisku nodošanu Tieslietu padomes pārraudzībā, tiesu darbinieku reformu un tiesvedības efektivitātes paaugstināšanu.

Viņš skaidroja, ka tas prasa gan izmaiņas procesuālajos likumos, gan tiesu darba metodēs, kā arī ciešāku sadarbību starp tiesu varu, prokuratūru un advokatūru.

“Dažos mēnešos sākt un pilnībā pabeigt tiesu sistēmas reformas nav iespējams, taču esam gatavi sadarboties un virzīties uz priekšu,” pauda Strupišs, vienlaikus pozitīvi novērtējot arī Smiltēna izrādīto interesi par bērnu tiesību jautājumiem, kas ir starp tiesu sistēmas prioritātēm.

Strupišs informēja, ka ar jauno tieslietu ministru jau notikusi īsa telefonsaruna, kurā nav konstatētas būtiskas domstarpības.

Nākamnedēļ paredzēta plašāka tikšanās, kurā plānots detalizētāk pārrunāt turpmākos sadarbības virzienus.