Arī Francija iegādāsies Latvijā izstrādāto pārtvērējdronu sistēmu “Blaze”
Pēc Francijas Aizsardzības iepirkumu aģentūras (DGA) organizēta vairāku piegādātāju izvērtēšanas procesa Francija kļūs par ceturto NATO dalībvalsti, kas ieviesīs Latvijas aizsardzības tehnoloģiju kompānijas “Origin Robotics” izstrādāto “Blaze” autonomo pārtvērējdronu sistēmu, aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
LETA
Parīzē notiekošajā starptautiskajā aizsardzības un drošības tehnoloģiju izstādē “Eurosatory 2026” uzņēmums “Origin Robotics” kopā ar Francijas aizsardzības tehnoloģiju integratoru DSV paziņojis, ka Francijas bruņotie spēki izvēlējušies “Blaze” autonomo pārtvērējdronu sistēmu.
Līgums noslēgts pēc vairāku mēnešu ilga izvērtēšanas procesa, ko organizēja Francijas Aizsardzības iepirkumu aģentūra (“Direction générale de l’armement” – DGA). Izvērtēšanas procesā testēti vairāku piegādātāju risinājumi, izvērtējot to atbilstību Francijas bruņoto spēku prasībām pretdronu operācijās un spēku aizsardzības uzdevumos.
Jau ziņots, ka februārī “Origin Robotics” ražotos pārtvērējdronus “Blaze” jau piegādāja Latvijai, Beļģijai un Igaunijai. Šobrīd turpinās to integrācija Latvijas pretdronu aizsardzības spējās.
“Blaze” ir Latvijā izstrādāta autonomā pārtvērējdronu sistēma, kas paredzēta bezpilota lidaparātu un citu gaisa draudu identificēšanai, izsekošanai un neitralizēšanai. Sistēma ir NATO kodificēta un izstrādāta atbilstoši NATO savietojamības prasībām.
“Origin Robotics” līdzdibinātājs un vadītājs Agris Ķipurs norāda, ka “Blaze” sistēma izgājusi ļoti prasīgu izvērtēšanas procesu un atbilda visām DGA izvirzītajām prasībām. Ķipurs piebilst, ka pārtvērējdronu spējas ir kļuvušas par vienu no būtiskākajiem mūsdienu aizsardzības elementiem, un Francija šobrīd veic stratēģiski svarīgu ieguldījumu savās drošības spējās.
LIAA norāda, ka pēdējo mēnešu laikā Francijas armija kopā ar DGA, Nākotnes kaujas pavēlniecību (“Future Combat Command” – CCF) un citiem aizsardzības sektora partneriem testēja vairākas pārtvērējdronu sistēmas, izvērtējot to spējas neitralizēt tādus draudus kā “Shahed” un “Lancet” tipa bezpilota lidaparāti.
Šo izvērtēšanas programmu būtiski ietekmējušas Ukrainā gūtās mācības, kas parādījušas, ka bezpilota sistēmas kļuvušas par vienu no noteicošajiem faktoriem mūsdienu karadarbībā, skaidro LIAA.
Saskaņā ar noslēgto vienošanos Francijas uzņēmums DSV nodrošinās “Blaze” sistēmu piegādi Francijas bruņotajiem spēkiem, kā arī sadarbībā ar “Origin Robotics” izveidos sistēmas montāžas un ražošanas jaudas Francijā.
Projekts paredz tehnoloģiju pārnesi, veicinot Francijas rūpniecisko un tehnoloģisko suverenitāti pārtvērējdronu un pretdronu tehnoloģiju jomā un attīstot vietējo piegādes ķēdi “Made in France” ietvaros.
Pirmās sistēmas Francijas bruņotajiem spēkiem plānots piegādāt tuvāko nedēļu laikā, vienlaikus uzsākot personāla apmācību.
LIAA norāda, ka svarīga loma projekta īstenošanā būs Francijas uzņēmumam DSV, kas specializējas bezpilota sistēmu, novērošanas tehnoloģiju un drošības risinājumu integrācijā aizsardzības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības vajadzībām. Uzņēmums sadarbojas ar Eiropas tehnoloģiju izstrādātājiem, pielāgojot inovatīvus risinājumus klientu operacionālajām vajadzībām un nodrošinot to integrāciju, uzturēšanu un ekspluatācijas atbalstu.
“Origin Robotics” ir viens no Latvijas bezpilota sistēmu nozares uzņēmumiem, kas attīsta militāro tehnoloģiju risinājumus. Tā produktus jau izmanto Ukrainā Latvijas militārā atbalsta ietvaros.
“Origin Robotics” šobrīd ražo divu veidu autonomas bezpilota sistēmas. “Beak” ir pārnēsājama bezpilota lidaparātu sistēma, kas paredzēta ātrai izvietošanai un precīziem triecieniem no droša attāluma. “Blaze” ir pārnēsājams, ātri izvietojams pārtvērēja drons, kas paredzēts ātri kustīgu gaisa mērķu, tostarp klaiņojošas munīcijas un bezpilota lidaparātu, iznīcināšanai.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Origin Robotics” apgrozījums 2025. gadā bija 8,646 miljoni eiro un peļņa bija 627 964 eiro. 2022. gadā dibinātā uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Agris Ķipurs (39,66%), Iļja Nevdahs (28%) un Konstantīns Popiks (22,34%).