Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars ceturtdien paziņoja, ka Polijas, Čehijas un Slovākijas līderi piekrituši viņa uzaicinājumam tikties Budapeštā un Gedellē.

Višegrādas grupu pēdējos gados paralizējušas dalībvalstu dziļās domstarpības par Krievijas karu Ukrainā, taču reģionālās politiskās pārmaiņas, jo īpaši Maģara uzvara pār Viktoru Orbānu Ungārijā, ir pavērušas ceļu šī Centrāleiropas bloka atdzimšanai.

“Strādāsim kopā, lai Centrāleiropa būtu spēcīga!” platformā “X” paziņoja Maģars, kurš ceturtdien kopā ar citiem Višegrādas grupas līderiem Briselē piedalījās Eiropadomē.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka vēlas atmodināt Višegrādas grupu, piebilstot, ka četrām valstīm “ir vairāki kopīgi jautājumi, kas jārisina Eiropas līmenī”.

“Šis ir īpašs brīdis gan Pēterim Maģaram, gan man, jo es patiešām vēlos atkausēt šo grupu,” žurnālistiem Briselē sacīja Tusks. Vēlāk viņš platformā “X” publicēja četru līderu fotogrāfiju, piebilstot: “Padarīsim V4 atkal lielisku!”

Lai gan Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un viņa Čehijas kolēģis Andrejs Babišs vēl nav komentējuši gaidāmo tikšanos, pēc visa spriežot, arī viņi atbalsta centienus atdzīvināt Višegrādas grupu.

Fico pagājušajā mēnesī publicēja fotogrāfiju, kurā redzams kopā ar Tusku un Babišu, piebilstot, ka “trīs musketieri” gaida, kad viņiem pievienosies ceturtais līderis, ar to acīmredzot domājot Maģaru. Arī Babišs maijā izteicās, ka pienācis īstais laiks atdzīvināt Višegrādas grupu.

Višegrādas grupa tika izveidota 1991. gada februārī, pieņemot deklarāciju par sadarbību, kuru Višegrādā parakstīja toreizējais Polijas prezidents Lehs Valensa, toreizējais Čehoslovākijas prezidents Vāclavs Havels un toreizējais Ungārijas prezidents Jožefs Antalls. Tā ir politiska un kultūras savienība, kuras ietvaros Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija bieži vienojušās par kopīgu nostāju starptautiskos jautājumos, sevišķi Eiropas Savienībā (ES).

Pēc tam, kad 2004. gadā visas četras valstis pievienojās ES, šis bloks kļuva par vienu no redzamākajām politiskajām apvienībām Centrāleiropā un ieguva jaunu nozīmi 2015. gada migrācijas krīzes laikā, kad tās līderi pretojās ES plāniem izdalīt patvēruma meklētājus pa ES valstīm.

Taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā grupa kļuva gandrīz pilnībā paralizēta. Toreizējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns uzturēja ciešas saites ar Maskavu, tādējādi nostādot Budapeštu pretrunās ar daudzām Eiropas valstīm, tostarp Poliju un Čehiju.

Attiecības starp Varšavu un Budapeštu vēl vairāk pasliktinājās pēc tam, kad 2023. gadā Polijā pie varas nāca Tusks.

Maģars norādījis, ka vēlas atjaunot attiecības ar Ungārijas kaimiņvalstīm un atdzīvināt Višegrādas grupu. Kā savu pirmo ārvalstu vizīti premjerministra amatā viņš izvēlējās Poliju, pozicionējot šo braucienu kā sākumpunktu plašākiem centieniem atdzīvināt Višegrādas grupu.