Tomēr, ja neizdosies atrast Valsts kancelejas direktora amata prasībām atbilstošu kandidātu, tad tiks rīkots atkārtots konkurss.

Jau vēstīts, ka Saeima 18. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, svītrot Valsts civildienesta likuma normu, kas noteica pienākumu rīkot konkursu gadījumos, kad iestādes vadītājs no amata atbrīvots uz savstarpējas vienošanās pamata.

Līdz ar to turpmāk noteiktos gadījumos būs iespējams amatā pārcelt ierēdni no cita amata, ja tas būs pamatoti valsts interesēs, tādējādi nodrošinot iestāžu darba nepārtrauktību.

Iepriekš šādās situācijās bija obligāti jārīko atklāts konkurss.

Grozījumu anotācijā uzsvērts, ka līdzšinējais regulējums atsevišķos gadījumos ierobežoja iespējas operatīvi aizpildīt vakantas vadītāju vietas un nodrošināt iestādes vadības nepārtrauktību.

Tāpat norādīts, ka ilgstoša vakanču aizpilde var negatīvi ietekmēt iestāžu darbību un lēmumu pieņemšanu.

Vienlaikus likumā saglabāts princips, ka atklāts konkurss ir vispārējā kārtība civildienesta amatu aizpildē, bet jaunie izņēmumi piemērojami tikai konkrētās situācijās.

Grozījumus sagatavojuši koalīcijas deputāti, un tie paredz arī iespēju Ministru prezidentam Valsts kancelejas vadītāju iecelt bez konkursa.

Valsts prezidents grozījumus gan vēl nav izsludinājis.

Iepriekš Kulbergs norādījis, ka ilgstoši konkursi var kavēt iestāžu efektīvu vadību, vienlaikus uzsverot, ka kopumā atbalsta atklātu konkursu organizēšanu.

Ziņots arī, ka iepriekšējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs maija pirmajā pusē tika aizturēts tā dēvētajā kokrūpnieku lietā.

Vispirms viņu no amata atstādināja, bet vēlāk puses vienojās, ka Kronbergs pametīs amatu.

Amata konkursam, kas tika izsludināts 29. maijā, bija jānorisinās trīs kārtās, bet tas noslēdzās jau pēc pirmās, kurā konkursa komisija vērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību prasībām.

Valsts kanceleja ir Latvijas valdības centrs – institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt valdības darba funkcionēšanu un, nodrošinot datu analīzi, izvērtējot dažādus rīcības scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpētē balstītu informāciju Ministru prezidentam un valdībai, tādējādi palīdzot pieņemt precīzākus, faktos balstītus lēmumus.

Valsts kancelejas darbu vada direktors, kurš ir visaugstākā ranga ierēdnis.

Kopš 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja.

Līdz jaunā Valsts kancelejas vadītāja iecelšanai šos pienākumus pilda Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Inese Gailīte.