IISS ziņojumā apkopoti 144 iespējamie bezpilota lidaparātu novērojumi visā Eiropā laika posmā no 2024. gada augusta līdz 2026. gada februārim, aptverot duci NATO dalībvalstu un Īriju.

Šie incidenti sasniedza kulmināciju 2025. gada beigās un spieda Eiropas valstis atkārtoti slēgt lidostas un traucēja militārās operācijas. Vairākas reizes droni tika pamanīti netālu no svarīgiem Eiropas aizsardzības objektiem.

IISS pieļauj, ka Krievija, visticamāk, izmantoja “ēnu flotes” kuģus dronu palaišanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem bija kuģis “Arctica”. 2025. gada 3. janvārī, kad tas kuģoja gar Dānijas krastu, līdz pat 20 bezpilota lidaparātiem pārlidoja netālu esošo Kēges ostu, pirms pazuda jūras virzienā.

2025. gada 22. septembrī bezpilota lidaparātu novērošanas dēļ nācās slēgt Kopenhāgenas lidostu, kamēr netālu darbojās “Arctica”, “Boracay” un vairāki citi “ēnu flotes” kuģi. Kad nākamajās dienās “Boracay” kuģoja garām Dānijai, visā valstī tika ziņots par jauniem dronu novērošanas gadījumiem, tostarp netālu no militārām iekārtām.

Francijas bruņotie spēki vēlāk izsēdās uz kuģa “Boracay”, un Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka nevar izslēgt šī kuģa līdzdalību bezpilota lidaparātu lidojumos virs Dānijas.

IISS norāda, ka ne katrs drona novērojums obligāti ir saistīts ar Krieviju, bet secina, ka “bezpilota lidaparātu novērojumu kopējo tendenci nevar pienācīgi izskaidrot vienīgi ar kļūdainu identificēšanu, hobiju aktivitātēm vai gadījuma rakstura traucējumiem”.

Dronu kampaņa atklāja būtiskus trūkumus Eiropas pretgaisa aizsardzībā. Bezpilota lidaparāti darbojās ar “ievērojamu nesodāmību visā Eiropas gaisa telpā”, Krievijai gūstot “virkni taktisku panākumu, bet sabiedroto pretgaisa aizsardzībai ciešot stratēģisku neveiksmi,” teikts IISS ziņojumā.

IISS brīdina, ka Eiropa joprojām nav pietiekami sagatavota, lai pretotos salīdzinoši lētiem bezpilota lidaparātiem un iebrukumiem, kas veidoti tā, lai tie neizraisītu NATO kolektīvo reakciju. Ziņojumā arī teikts, ka atbildības noteikšana joprojām ir liela Eiropas problēma, jo neviena valdība vēl nav publiski vainojusi Krieviju šajos dronu lidojumos, daļēji tāpēc, ka varasiestādes izskatījušas gadījumus atsevišķi, nevis kā plašākas tendences sastāvdaļu.

Ziņojumā piebilsts, ka dronu kampaņa, visticamāk, bija paredzēta, lai pārbaudītu NATO reaģēšanas tempu, identificētu kritiskās infrastruktūras vājās v