Ministrijā informē, ka šonedēļ uzņēmuma izstrādātais biznesa plāns iesniegts SM un Valsts kancelejai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai.

Tuvāko nedēļu laikā SM valdībai prezentēs uzņēmuma attīstības redzējumu un iespējamos turpmākās rīcības scenārijus.

Ņemot vērā izaicinājumus aviācijas nozarē un uzņēmuma finanšu rezultātus, pagājušā gada 20. novembrī SM akcionāra gaidu vēstulē precizēja “airBaltic” stratēģiskos mērķus, nosakot, ka uzņēmuma darbībai jābūt balstītai uz ilgtspējīgiem komerciāliem principiem, rentablu pamatdarbību, pietiekamu kapitāla nodrošinājumu un spēju ilgtermiņā attīstīties bez regulāras valsts finansiālās iesaistes.

Lai noteiktu skaidru uzņēmuma attīstības kursu un īstenotu finanšu stabilizācijas pasākumus atbilstoši akcionāra gaidu vēstulei, “airBaltic” valde sadarbībā ar starptautiskajiem aviācijas nozares konsultantiem “Seabury” padomes uzraudzībā izstrādāja pilnīgi jaunu stratēģiju un biznesa plānu.

Dokumentu mērķis ir nodrošināt uzņēmuma konkurētspēju un ilgtspēju ilgtermiņā, atjaunot rentabilitāti, uzlabot finanšu rādītājus un radīt priekšnoteikumus papildu kapitāla piesaistei nākotnē.

Akcionārs sagaida, ka jaunais biznesa plāns sniegs skaidru redzējumu, kā “airBaltic” atgriezīsies pie ilgtspējīgas izaugsmes un rentablas darbības.

SM mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmums attīstās uz ekonomiski pamatotiem principiem, vienlaikus saglabājot tā stratēģisko nozīmi Latvijas starptautiskās savienojamības nodrošināšanā.

Lai stiprinātu akcionāra uzraudzību un nodrošinātu regulāru uzņēmuma finanšu stabilizācijas pasākumu kontroli, 2025. gada 16. decembrī SM ir izveidota “airBaltic” uzraudzības darba grupa.

Tās uzdevums ir regulāri izvērtēt uzņēmuma darbības rezultātus, pēc apstiprināšanas sekot biznesa plāna īstenošanai, kā arī uzraudzīt valsts aizdevuma līdzekļu izmantošanu un noteikto saistību izpildi.

Darba grupa nodrošina operatīvu informācijas apriti starp uzņēmumu, akcionāru un citām iesaistītajām pusēm, sekmējot savlaicīgu lēmumu pieņemšanu.

Ministrijā uzsver, ka “airBaltic” ir nozīmīgs Latvijas un Baltijas reģiona ekonomikas virzītājspēks.

Uzņēmums tieši nodarbina apmēram 3000 darbinieku un netieši rada vēl tūkstošiem darba vietu saistītajās nozarēs.

Ar vairāk nekā 130 tiešajiem maršrutiem un sadarbības iespējām vairāk nekā 300 galamērķos lidsabiedrība nodrošina kritiski svarīgu savienojamību, veicinot investīcijas, eksportu un tūrisma attīstību, kā arī stiprinot Latvijas starptautisko konkurētspēju.

Jau vēstīts, ka “airBaltic” koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī.

Savukārt “airBaltic” koncerna apgrozījums palielinājās par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”.

Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem.

Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena.

Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla.

Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.