Šobrīd ES iedzīvotāju skaits ir aptuveni 450,6 miljoni, taču pētnieki norāda, ka 2029. gadā tas sasniegs maksimumu – 453,3 miljonus. Pēc tam tiek prognozēts lēns ilgtermiņa samazinājums.

Līdz 2100. gadam ES iedzīvotāju skaits samazināsies līdz 398,8 miljoniem cilvēku, kas nozīmē kopējo samazinājumu par 11,7%.

Pateicoties labākai veselības aprūpei, labākiem dzīves un sociālajiem apstākļiem, eiropieši dzīvo ilgāk nekā jebkad agrāk. Tomēr problēmas rada iedzīvotāju novecošanās.

JRC norādīja, ka paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī 2024. gadā sasniedza 81,5 gadus. Līdz 2050. gadam gandrīz katrs trešais ES iedzīvotājs būs 65 gadu vecumā vai vecāks, salīdzinot ar katru piekto šodien, norādīja centrs.

Līdz 2100. gadam paredzamais dzīves ilgums sievietēm varētu pārsniegt 90 gadus, bet vīriešiem – 86 gadus.

Šādas tendences rada būtiskus izaicinājumus, tostarp darbaspēka trūkumu un spiedienu uz aprūpes un izglītības sistēmām, norādīja JRC.

Vienlaikus ES paplašinās preču un pakalpojumu tirgus gados vecākiem iedzīvotājiem.

“Mēs dzīvojam ilgāk un veselīgāk nekā jebkad agrāk – tas ir viens no mūsu lielākajiem sasniegumiem. Taču demogrāfiskās pārmaiņas pārveido mūsu sabiedrību, ekonomiku un darba tirgus. (..) Mums jārīkojas jau tagad, lai šo pārmaiņu pārvērstu par iespēju,” norādīja ES komisāre Dubravka Šuica.

ES jāpalielina ražīgums un jāsamazina bezdarbs, lai kompensētu darbaspēka samazināšanās sekas. Ziņojumā norādīts, ka pašlaik aptuveni 20% darbspējīgā vecuma eiropiešu nav iekļauti darbaspēkā, turklāt aptuveni astoņi miljoni jauniešu nestrādā un nemācās.

Pētnieki norāda, ka migrācija var palīdzēt daļēji kompensēt Eiropas demogrāfisko pārmaiņu sekas, taču nespēj pilnībā atrisināt problēmas, ko rada sabiedrības novecošanās.