Tas gan nav īstenojams uzreiz, bet, viņaprāt, ir pamatots ierosinājums par iekšlietu dienesta rezervju sistēmas izveidošanu.

Šāda sistēma attiektos uz personām, kuras iepriekš strādājušas iekšlietu dienestos un, kuras krīzes situācijās varētu mobilizēt iekšlietu dienestu vajadzībām.

“Tas var izrādīties ļoti būtiski brīdī, kad, iespējams, karadarbības, kādas katastrofas dēļ cilvēki ir gājuši bojā, lai ir iespēja ļoti strauji resursus atjaunināt ar cilvēkiem, kuri vismaz saprot, kas ir jādara konkrētajā situācijā,” uzsvēra Dombrava.

Lai arī daudz tiek runāts par valsts gatavību militāriem konfliktiem, Dombrava vērsa uzmanību, ka valstij vienmēr jābūt arī gatavam rezerves personāla plānam, ja notiek kādas tehnoloģiskas katastrofas vai kas tamlīdzīgs.

Dombrava intervijā arī apliecināja, ka nevirzīs iepriekšējā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) priekšlikumu par brīvprātīgo policijas darbinieku ieviešanu. “Tādā izpratnē, kā tas tika pozicionēts, nē,” uzsvēra ministrs.

Viņaprāt ir atsevišķas sadaļas, kas jau šobrīd ir paredzētas likumā “Par policiju” un Zemessardzes likumā. Tas nozīmē, ka pietiekami lielam personu lokam jau ir paredzētas iespējas īstenot policejiskās funkcijas un sniegt atbalstu Valsts policijai.