Šis retais vīrusa paveids izraisījis epidēmiju Kongo Demokrātiskajā Republikā (Kongo DR).

Šobrīd nav vakcīnas pret šo vīrusa paveidu.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem kopš epidēmijas sākuma maijā Kongo DR un Ugandā no gandrīz 3000 inficētajiem cilvēkiem miruši vairāk nekā 1270.

Kopš epidēmijas sākuma pētnieki steigušies izstrādāt vakcīnu vai ārstēšanas metodi pret šo salīdzinoši reto Ebolas vīrusa paveidu.

Mēneša sākumā komanda no Oksfordas Universitātes Lielbritānijā paziņoja, ka sāks pirmos klīniskos pētījumus vakcīnai “ChAdOx1 BDBV”, kurā izmantota tā pati tehnoloģija kā uzņēmuma “AstraZeneca” “Covid-19” vakcīnā.

Pirmā deva piektdien Oksfordā tika ievadīta 37 gadus vecam brīvprātīgajam Edam Hantam, ziņu aģentūrai AFP paziņoja universitātes pārstāvis.

“Mēs esam šo vakcīnas kandidātu no idejas stadijas līdz klīniskajiem pētījumiem attīstījuši tikai astoņās nedēļās,” norādīja Oksfordas Pandēmijas zinātņu institūta pārstāvis Deivids Pulido Gomess.

Klīnisko izmēģinājumu daļēji finansē Epidēmiju sagatavotības inovāciju koalīcija (CEPI).

Pirmajā fāzē nākamajās nedēļās plānots novērtēt vakcīnas drošumu un efektivitāti 50 veseliem pieaugušajiem, un pētnieki turpina meklēt vēl vairāk brīvprātīgo.

Oksfordas Universitātes pārstāvji norādīja, ka gadījumā, ja tiks saņemts regulatīvais apstiprinājums, komanda gatavojas veikt papildu vakcīnas klīniskos pētījumus sadarbībā ar partneriem Ugandā.

Citur pasaulē paātrinātā kārtībā tiek strādāts vēl pie citām vakcīnām pret Ebolas vīrusa Bundibudžo paveidu, un vienlaikus tiek strādāts pie divām potenciālām ārstēšanas metodēm.