Pieminēt N. Vamzi bija ieradušies viņa kolēģi, audzēkņi, absolventi un citi, kuri viņu pazina, cienīja un vēlējās būt kopā šajā piemiņas brīdī.

No svecītēm pagalmā tika izveidota sirds.

“Tā viņš mums asociējas – ar sirsnību. Tas ir mūsu sirsnības brīdis viņam,”

stāstīja kolēģe Dace Rozenbaha.

Skolā iekārtots arī piemiņas stūrītis ar N. Vamža fotogrāfiju, kur ikviens var no viņa atvadīties, pakavēties atmiņās.

Kolēģi un audzēkņi atzina, ka notikušo joprojām esot grūti aptvert. Dažiem, runājot par N. Vamzi, aizlūza balss, bet citi bēdās nespēja parunāt.

Kolēģis Egons Peršēvics teica, ka N. Vamzis ļoti rūpējies par saviem audzēkņiem.

“Kad es šeit sāku strādāt, Normunds diezgan daudz nāca pie manis pamācīt, kā ar audzēkņiem vajag runāt, daudz delikātāk. Es biju pārāk skarbs pret viņa audzēkņiem,” viņš atceras.

E. Peršēvics apliecina, ka skolā Normunds bijis ļoti svarīgs cilvēks, īpaši savai modes nodaļai.

“Skola bija milzīga daļa no viņa paša. Tāpēc būs grūti. Būs pilnīgi citādāk, nekā bija līdz šim. Bija ierasts, ka viņš ir daļa no skolas,”

sacīja kolēģis.

Sirsnīgs, izpalīdzīgs, atsaucīgs un smaidīgs – tā N. Vamzi raksturoja D. Rozenbaha.

“Viņš vienmēr visu izdarīja. Reizēm sākumā pats vēl nošaubījās, kā to paveiks, bet pēc dienas šis šaubu mirklis bija pagājis, un Normunds visu izdarīja perfekti. Viņam varēja pilnībā uzticēties – gan kā cilvēkam, gan kā profesionālim. Skola principā bija kā viņa mājas. Viņš mājās aizgāja vien pārlaist nakti, atpūsties no dienas kņadas.”

Skolas saime vēl nespēj aptvert zaudējumu.

“Saka, ka neviens nav neaizvietojams, bet man šķiet, ka Normunds ir tieši tas, kurš nav aizvietojams.”

Par notikušo sāp arī Normunda audzēkņiem, kas bija pulcējušies pagalmā.

Šī gada “Apģērbu dizaina” programmas absolvente Karlīna Kalniņa sacīja, ka vēl pirms pāris mēnešiem visi kopā priecājušies par skolas beigšanu. Un tagad šāds – ne no kurienes – notikums.

“Man ir sajūta, ja aiziešu uz skolu, sačomošos ar viņu, viņš uztrieks kādu joku, un viss būs tā kā vienmēr. Jo viņš reāli bija ģimene. Viņš vienmēr izpalīdzēja. Nāca arī sestdienās un svētdienās uz skolu un mums palīdzēja, lai tikai mēs “galus” pievilktu.”

Arī kursabiedrene Tīna Helēna Naidenova atceras, ka N. Vamzis vienmēr bijis klātesošs.

“Es atbraucu uz Liepāju, nevienu šeit nepazīstot. Ļoti labi atceros, ka Vamzis vienmēr bija tur. Viņš vienmēr mums palīdzēja – gan skolas darbos, gan ārpus skolas.

Viņš mūs pieņēma tādus, kādi mēs esam.”

Pat grūtās dienās Normunds spējis radīt sajūtu, ka viss būs labi. “Viņš vienmēr bija tas, kurš dienas beigās ar kādu joku lika pasmaidīt. Viņš bija fantastisks cilvēks.”

Karlīna papildināja, ka ar skolotāju varēts runāt par visu, arī savām bēdām. Viņš bijis tas pasniedzējs, kurš sapratīs, kurš uzklausīs.

Paula Robalde, “Apģērbu dizaina” 2. kursa audzēkne, sacīja, ka, ienākot N. Vamža nodaļā, uzreiz mainījusies atmosfēra, tur vienmēr valdījis draudzīgums.

“Pie viņa vienmēr varēja pieiet, kaut ko pajautāt. Lai arī viņš bija ļoti aizņemts cilvēks, vienmēr steigā, bet tik un tā atrada laiku parunāt – gan par skolu, gan par dzīvi.”

Paula teic, ka Normunds saviem audzēkņiem veltījis ļoti daudz laika un uzmanības.

“Viņam nebija savas ģimenes, tāpēc viņš visvairāk laika veltīja mums, savai skolai, saviem audzēkņiem.

Tāpēc bija tāda ciešāka saikne. Stingrs viņš nebija – viņš drīzāk bija draugs, nevis skolotājs.”

Jau vēstījām, ka N. Vamzis dzīvību zaudēja aizvadītajā sestdienā Priekules Ikara svētku zaļumballes laikā, kad izcēlās konflikts un viņam tika nodarīti miesas bojājumi.

Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēts un apcietināts Valsts policijas jaunākais inspektors, kurš, pēc policijas sniegtās informācijas, bijis alkohola reibumā.