Pirms tam Pašinjana vadītā valdība oficiāli atkāpās no amata jaunās Nacionālās sapulces pirmās darba dienas laikā. Šāda procedūra ir paredzēta Armēnijas konstitūcijā – pēc jaunā sasaukuma parlamenta pirmās sēdes ministru kabinets atkāpjas no amata, un pēc tam prezidents ieceļ premjerministru, kuram ir jāveido jauna valdība. Līdz jaunās valdības apstiprināšanai ministri turpina pildīt savus pienākumus.

Jūnijā notikušajās parlamenta vēlēšanās Pašinjana partija “Pilsoniskais līgums” ieguva gandrīz 50% balsu un 64 no 105 vietām parlamentā, saglabājot iespēju patstāvīgi izveidot valdību.

Priekšvēlēšanu kampaņā Pašinjans raksturoja šīs vēlēšanas kā izvēli starp ilgstošu mieru ar Azerbaidžānu un atgriešanos pie kara.

Pašinjans ir centies mazināt Armēnijas atkarību no Maskavas, kas nepalīdzēja Armēnijai konfliktā ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahu, un veidot ciešākas attiecības ar Rietumiem, tostarp virzīt Armēniju uz dalību Eiropas Savienībā (ES). Viņš vairākkārt runājis par nepieciešamību pēc līdzsvarotas ārpolitikas, kas nodrošinātu Armēnijai labas attiecības gan ar Savienotajām Valstīm un Eiropu, gan ar Krieviju, kā arī ar reģionālajām lielvarām, piemēram, Turciju un Irānu.

Armēnija un Krievija tehniski joprojām ir sabiedrotās, taču Krievija, daudz neslēpjoties, centusies ietekmēt Armēnijas politiku un vēlēšanas, tostarp diktators Vladimirs Putins vairākkārt norādījis, ka “krīze” Ukrainā sākusies ar situāciju, kurai līdzīga šobrīd ir vērojama Armēnijā. Proti, ar vēlmi pievienoties ES un attālināties no Maskavas.