Pagājušajā mēnesī ASV noteica 10-12,5% tarifus 59 valstīm un Eiropas Savienībai, apgalvojot, ka tās nav darījušas pietiekami daudz, lai ierobežotu tādu preču importu, kas ražotas, izmantojot piespiedu darbu. Jaunie tarifi stājās spēkā tieši tad, kad beidzās termiņš pagaidu tarifiem, kurus Trampa administrācija noteica, kad Augstākā tiesa atcēla iepriekšējos tarifus.

Prasību iesniegušie štati ir Arizona, Delavēra, Havajas, Ilinoisa, Kalifornija, Kentuki, Kolorādo, Konektikuta, Masačūsetsa, Meina, Mērilenda, Mičigana, Minesota, Nevada, Ņujorka, Ņūdžersija, Ņūmeksika, Oregona, Pensilvānija, Rodailenda, Vašingtona, Vērmonta, Virdžīnija, Viskonsina un Ziemeļkarolīna. Visos šajos štatos pie varas ir demokrāti, izņemot divus – Nevadu un Vērmontu, kur pie varas ir republikāņi.

Tramps, kurš apgalvo, ka augstie tarifi atdzīvinās ASV rūpniecību, pagājušajā gadā, atsaucoties uz 1977. gada Starptautisko ārkārtējo ekonomisko pilnvaru likumu, noteica tarifus importam no gandrīz visām valstīm.

Taču Augstākā tiesa nolēma, ka šis likums nepiešķir prezidentam pilnvaras noteikt tarifus. Tādēļ valsts bija spiesta atmaksāt importētājiem samaksātās muitas nodevas. Vēloties atgūt zaudētos ieņēmumus, Tramps noteica pagaidu 10% tarifu importam no visas pasaules. Taču tā darbības termiņš beidzās 24. jūlijā.

Nosakot jaunākos tarifus, Tramps atsaucās uz 1974. gada Tirdzniecības likuma 301. pantu, kas ļauj prezidentam noteikt importa nodevas un citas sankcijas valstīm, kuras atzītas par iesaistītām negodīgās tirdzniecības praksēs. Tramps savā pirmajā prezidentūras termiņā izmantoja 301. pantu, lai noteiktu augstus tarifus Ķīnai, un tiesas ceļā neizdevās panākt to atcelšanu.

Jaunākos tarifus Starptautiskajā tirdzniecības tiesā apstrīdējuši arī ASV mazie uzņēmumi.