Pēc uzstāšanās Ukrainas diplomātu konferencē Lubinecs atgādināja, ka karošana Krievijas pusē rada reālas tiesiskas sekas un ka Ukrainai šis vēstījums ir skaidri jāpaziņo pasaulei.

Ukrainas amatpersonas norāda, ka Krievija, vervējot karavīrus no Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm, piedāvā augstas algas un Krievijas pilsonību, bet vēl citi savervēti ar maldīgiem solījumiem par darbu civilajā sfērā.

Daudziem no šiem karagūstekņiem varētu būt niecīgas izredzes tikt apmainītiem, un viņi varētu ilgstoši palikt Ukrainas gūstā. Francijas laikraksts “Le Monde” jūnijā ziņoja, ka Krievija bieži vien atsakās iekļaut ārvalstu kaujiniekus gūstekņu apmaiņā, pat ja tiem ir Krievijas pases, tā vietā dodot priekšroku Krievijas pilsoņiem un virsniekiem.

2024. gada decembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis teica, ka Maskava mēģina slēpt karā kritušo Ziemeļkorejas karavīru skaitu, norādot, ka Krievijas bruņotie spēki “burtiski sadedzina sejas” kaujās kritušajiem ārvalstu karavīriem.

Saskaņā ar Ukrainas datiem līdz maijam vairāk nekā 28 000 ārvalstu pilsoņu bija parakstījuši līgumus ar Krievijas bruņotajiem spēkiem. Ukraina norāda, ka vismaz 5149 no viņiem ir gājuši bojā, savukārt simtiem cilvēku no vairāk nekā 48 valstīm tobrīd atradās gūstā Ukrainā.

Saskaņā ar Ukrainas datiem Krievija mēģinājusi savervēt cilvēkus no 135 valstīm, bieži vien izmantojot finansiālus stimulus, spiedienu vai maldināšanu, lai piesaistītu migrējošos darba ņēmējus, bezdarbniekus un citas neaizsargātas grupas.