liepajniekiem.lv
Ministru kabineta publiskotajā A. Kulberga darba kārtībā piektdien bija ierakstīta reģionālā vizīte Kurzemē. Liepājā gan robeža starp premjera oficiālo darba vizīti un priekšvēlēšanu kampaņu izrādījās visai plūstoša.
Viņš sava politiskā spēka komandas pavadībā Pētertirgū pirka rudzu maizi, kūpinājumus, zemenes un skābētus gurķus, bet vakarpusē tikās ar iedzīvotājiem gan Liepājā, gan Nīcā.
Portālam intervija ar premjeru bija paredzēta Liepājas domē. Uz sarunu gan nācās nedaudz pagaidīt.
Liepājas domes deputāts Uldis Sesks paskaidroja, ka premjers domes e-istabā vēl klausoties Speciālās ekonomiskās zonas prezentāciju. Pēc tās A. Kulbergs došoties uz Pētertirgu, bet portāls viņu varēšot intervēt pa ceļam.
Sarunu tomēr sākam domes telpās. Pilsētas mēra biroja darbiniece premjeram atnes tēju, taču to viņš tā arī nepagūst izdzert – pēc astoņām intervijas minūtēm U. Sesks paziņo, ka laiks doties uz tirgu. Atlikusī saruna turpinās jau ceļā.
“Ko jūs pirksiet tirgū? Kabačus?”
painteresējas portāls.
Premjers samulst un atbild, ka neko nepirkšot – naudu neesot paņēmis līdzi. Vēlāk gan šī problēma atrisinās: iepirkties viņam palīdz “Apvienotā saraksta” (AS) pārstāvji.
Kad paveras domes ārdurvis, kļūst skaidrāks, kādēļ uz Pētertirgu jādodas tieši tagad. Premjeru ārpusē sagaida AS kandidātu pulks baltos partijas T kreklos. Uz tiem redzams arī saraksta numurs, ar kādu politiskais spēks startēs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Ir darbdiena, pulkstenis vēl tikai ap 14,
premjera it kā oficiālā vizīte līgani pārgājusi priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumā.
Kopā ar premjeru uz tirgu dodas AS kandidāti, atsevišķi politiskā spēka Liepājas domes un Saeimas deputāti, tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (vēlāk tikšanās ar iedzīvotājiem laikā komandai pievienojās arī finanšu ministrs Māris Kučinskis) un citi.
Miesassargu un baltajos partijas kreklos tērptās svītas pavadībā premjers tiek vests no viena Pētertirgus stenda pie nākamā. Pirkumus Ministru prezidents saliek melnā maisiņā ar šajā situācijā trāpīgu uzrakstu “BOSS”.
– Kāda tad ir atmosfēra valdībā?
– Priekšvēlēšanu gaisotne (smejas). Visiem ir kairinājums izpatikt vēlētājiem un aizmirst par darāmajiem darbiem. Bet tie kairinātāji jānoliek malā.
Mans uzdevums ir fokusēt visus ministrus uz to, ka jābūt paveiktiem deklarācijā ierakstītajiem trim galvenajiem darbiem.
Tāpēc nākamnedēļ [šonedēļ] ir kārtējā ikmēneša sēde par progresu – skatīsimies, kā kurš ir ticis galā, kuram veicies labāk, kuram sliktāk, kuram varbūt ir kādi sarežģījumi, kas būtu jānovērš. Tādā veidā es gribu noturēt šo fokusu.
Protams, ārējais kairinātājs ienāk ikdienā arī kabinetā, un tas ne vienmēr ir labi, jo īpaši šajos apstākļos, kad nepildās plānotie nodokļu ieņēmumi. Piemēram, ļoti būtiski atpaliek akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem.
Tāpat sarukuši akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Tas, protams, ir labi, jo nozīmē, ka iedzīvotāji šos produktus patērē mazāk, taču budžetā bija ieplānota cita summa.
Tas rada spiedienu, jo tai naudai, ko šogad bija paredzēts tērēt, pretī nav ieņēmumu.
Katra partija grib nākt ar saviem solījumiem vēlētājiem, bet katram solījumam ir sava cena. Mums jāskatās, ko varam papildus ietaupīt, nevis papildus iztērēt. Tas ir grūtākais, kas šobrīd jāīsteno.
Domāju, ka mums beidzot jābūt gādīgiem saimniekiem. Tas nozīmē skatīties uz finansēm, nešķiesties ar naudu un nebūt izšķērdīgiem. Joprojām ir pietiekami daudz vietu, kur tas notiek.
Mums skaidri jāapzinās, ka tagad jāsakārto budžets nākamajai valdībai, lai tas būtu atbildīgs. Lai vairs nebūtu šā stāsta, ka aizņemamies līdz maksimumam un prasām Eiropai, lai mums ļauj vēl vairāk palielināt budžeta deficītu.
Tā ir dārgi aizņemtas naudas dedzināšana, nevis ieguldīšana investīcijās.
– Par priekšvēlēšanu laiku runājot. Zemkopības ministrs Uldis Augulis baltā kreklā sēņo, ekonomikas ministrs Viktors Valainis baltā kreklā un šlipsē brauc ar traktoru. Nu tik solīdi valstsvīri… Un tad ir premjers, kurš ziņojumu par NVO finansējumu nosauc par sūdu un mēslu. Vai šī ir tā citādā politika un atklātā saruna, ko, jūsuprāt, cilvēki pieprasa?
– Jā! Es vienmēr lietas saukšu īstajos vārdos un netaisos būt politkorekts.
Ja redzu, ka tas, piedošanu, ir mēsls, tad tas ir mēsls. Neizlikšos, ka tas nav mēsls.
Nu jā, tas karstumā pateikts, bet es netaisos Ministru kabinetā tērēt stundu sava laika, klausoties un tā arī nesaprotot, ko no šīs informācijas varu iegūt un ko tā man parāda.
Es pats mājās varu mākslīgajā intelektā ielikt matemātisku informācijas blāķi ar izejas datiem un automātiski iegūt trīsreiz labāku rezultātu – bez mēneša darba, ko paveikuši ierēdņi. Mums ir nopietna problēma ar datu sagatavošanas kvalitāti un analītiku.
Tā ir tā cita politika.
Privātajā sektorā tā nevar strādāt. Mums vajag labāku kvalitāti, nevis radīt procesu, kā bieži vien notiek. Mums nepieciešams rezultāts jeb skaidrība par to, ko gribam panākt.
Mēs gribam labu un caurspīdīgu pārskatu. Gribam saprast, vai līdzekļi tiek tērēti lietderīgi vai nelietderīgi, kur ir problēmas, kā tas viss strukturējas.
Jebkurā gadījumā tā nav vienkārša parunāšana. Kāpēc? Jo mēs tikko runājām par budžetu – par nodokļu naudu, kas neiekasējas. Šeit [NVO finansējumā] mēs redzam lielus tēriņus – vairāk nekā 200 miljonus eiro.
Problēma ir tā, ka mēs nevaram saskaitīt, kur tos tērē.
Valstij vajag mēnesi, lai iegūtu datus, un arī tad nav skaidrs, vai tie dati ir vai nav. Tā ir nopietna nodokļu maksātāju nauda.
Jebkura simtos miljonu mērāma naudas summa būs manā uzmanības lokā. Es vienmēr uz to skatīšos kritiski. Jo, atkārtošos, ja mēs neaizņemtos un mums būtu pašu nopelnīta nauda, tad tā būtu cita situācija. Taču šobrīd mēs aizņemamies, un procenti maksā dārgi.
Nu tad tai naudai jākalpo kaut kam labam – vai nu ļoti svarīgai sabiedrības funkcijai, vai arī tā efektīvi jāizmanto kādai valsts funkcijai, ko pati valsts nemāk veikt vai kas tai nesanāk.
Bet, ja nauda piešķirta ar neskaidru mērķi, tu izlasi vārdu savārstījumu un nesaproti, ko esi izlasījis, un nauda tā vienkārši aiziet, tad pretī jābūt izmērāmam rādītājam – ko mēs ar šo naudu gribam panākt? Tas arī bija šīs sēdes galvenais uzdevums.
Tā nav vēlēšanu retorika. Tā ir mana pieeja – es balstu lietas faktos, datos un analītikā.
– Tad tā nav izpatikšana vēlētājiem?
– Esmu tāds dabisks. To var redzēt gan tad, kad uzstājos Saeimā, gan izmeklēšanas komisijā.
Es netolerēšu stulbumu un bezjēdzību – nākt uz sēdēm bez mērķa.
Vēlētājs apmaksā ļoti dārgu ministru un premjera laiku, lai mēs to nešķiestu ne uz ko.
Taču būšu atklāts – es vakar zaudēju savu kombaina nevainību un uzkāpu uz kombaina. Teicu: ja jau Valainis var, tad es arī varu (smejas). Nē, bet tā ir tradīcija, ka premjeri ražas novākšanas sezonā vienmēr uzkāpj uz kombaina.
Man gan bija ļoti svarīgi uzzināt vairāk, jo es šo [lauksaimniecības] sfēru nepārzinu. Vakar satikos ar četriem lauksaimniekiem un ieguvu ļoti vērtīgu informāciju.
Pirmkārt, mums nākotnē draud lielas problēmas Eiropas līmenī.
Ja neuzlabosim savu konkurētspēju vai nepiešķirsim lielāku pievienoto vērtību produktiem, ko ražojam, tad Eiropas CBAM un Hormuza šauruma problēmu ietekmes uz minerālmēslu cenām dēļ radīsim apstākļus, kuros zemnieki būs ļoti atkarīgi no subsīdijām. Viņi jau šobrīd no tām ir atkarīgi.
Ir jādomā par pievienoto vērtību un diversificētiem produktiem, piemēram, zirņu proteīna rūpnīcu, ko tagad būvē Jelgavā.
Tas ir tāpat kā ar apaļkokiem, ko sūtām prom. Nav diez ko gudri izejmateriālus aizsūtīt uz ārzemēm, lai pēc tam pirktu mēbeles no tiem, kuri tās ražo. Mums vajag vairāk ražotņu tepat uz vietas.
– Darbu premjera amatā esat salīdzinājis ar mājas tīrīšanu, kuras laikā atklājas jautras dāvaniņas, kas noliktas kaut kur zem dīvāna. Cik lielā mērā vairāk nekā divu mēnešu laikā “šo māju” jums izdevies iztīrīt, un cik daudz vēl darāmā tās uzpošanā?
– Pārsteigumi joprojām ir uz katra stūra, tāpēc par jauniem vairs nebrīnos – tie uzrodas katru nedēļu, un tā ir problēma.
Šī tīrīšana aizņem neplānotu laiku, un tādēļ mēs nevaram pilnvērtīgi pievērsties mērķiem un uzdevumiem, ko esam izvirzījuši par prioritāti. Tas ir laika zaglis, un tas arī ir iemesls, kāpēc progress nav tik liels, kā biju plānojis.
Šīs dāvaniņas prasa nopietnu iedziļināšanos, problēmu risināšanu un resursus.
– Kā jums sokas ar paša definēto galveno uzdevumu – novērst sūci valsts budžeta laivā, lai tā nenogrimtu?
– Sūce nav viena, un tā arī ir problēma. Sūču ir daudz, un viena no tām ir ieņēmumi, kas neatbilst tam optimismam, kurš bija ielikts budžeta plānošanā. To varu pateikt jau tagad. Arī kā deputāts esmu teicis, ka šis optimisms nebija balstīts faktos un realitātē.
Valsts aparāts ir pieradis dzīvot tā –
ja budžets ir pieņemts, tad tērē līdz maksimumam, un neviens nepielāgojas situācijai, ja ieņēmumu ir mazāk. Nu, lūk, mēs to piedzīvojam!
Ieņēmumu ir mazāk, ir priekšvēlēšanu laiks, un uzdevums šobrīd ir būt gādīgam saimniekam un pielāgot savus izdevumus. Taču tas nenotiek.
Tā ir politiskā cīņa par to, ka pārējām partijām – koalīcijas partneriem – ir jāsaprot: ja gribam būt gādīgi saimnieki un rīkoties atbildīgi pret sabiedrību, lai turpmāk atkal neaizņemtos neadekvātos apmēros, mums jābūt ļoti taupīgiem.
Nevar būt tā, ka visi nāk tikai ar savām vajadzībām un katra no tām mērāma desmitos miljonu eiro.
Tam automātiski pretī jābūt skaidrībai, kur citur mēs netērēsim un ietaupīsim.
Piemēram, NVO gadījumā viens no jautājumiem ir – vai šie 200 miljonu eiro tēriņi ir pamatoti, ja mums, piemēram, pietrūkst finansējuma reģionālajai autobusu satiksmei, jo objektīvi ir pieaugusi degvielas cena un darba algas vairs neatbilst tām, kādas bija noteiktas līgumos.
Degvielas jautājums saasinājies arī policijai, ugunsdzēsējiem un citiem dienestiem.
– Kā virzās cīņa ar korupciju un karteļiem, kas arī ir viena no valdības prioritātēm?
– Gribu teikt, ka ļoti labi nostrādājis moratorijs IKT iepirkumiem. Redzam, ka jau pieci miljoni eiro atgūti valsts budžetā, bet 22 miljoni eiro ir iesaldēti, un pastāv liela varbūtība, ka šie projekti neatbilst tam, kā bija plānots. Tas ir radījis sistēmai vajadzīgo stresu.
Tas būs aizturēts tikmēr, kamēr neieviesīsim centralizētu IKT projektu vērtēšanu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
