Irāna nāca klajā virkni nosacījumu iespējamajai Hormuza šauruma atvēršanai, bet ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis pieprasīs no Irānas kompensāciju par konfliktu.

Turpinoties neskaidrībai par Hormuza nākotni, naftas cenas pieauga par aptuveni 5%.

“Akciju tirgi cenšas pēc iespējas ignorēt situāciju Persijas līcī, un, godīgi sakot, tieši to tie darījuši pēdējos mēnešus,” norādīja “Interactive Brokers” analītiķis Stīvs Sosniks.

“Jau kopš aprīļa sākuma esam pamanījuši tendenci, ka akciju cenas pieaug, tiklīdz parādās kādas ziņas, kas liecina par pozitīvu attīstību ceļā uz pamieru vai ilgstošu mieru, taču tās nesamazinās, kad obligāciju vai naftas tirgi pauž vilšanos par progresa trūkumu,” sacīja Sosniks.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” pirmdien samazinājās par 0,1% līdz 53 975,98 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 0,1% līdz 7753,11 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 0,3% līdz 26 605,36 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien samazinājās par 0,4% līdz 10 862,50 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga par 0,1% līdz 8726,03 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par nepilnu 0,1% līdz 26 323,88 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kāpa par 5,1% līdz 82,13 ASV dolāriem par barelu.

“Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 5,0% līdz 87,72 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena pirmdien pieauga par 11,6% līdz 61,98 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien samazinājās no 1,1559 līdz 1,1543 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru palielinājās no 1,3491 līdz 1,3508 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga no 157,76 līdz 159,31 jenai par dolāru.

Eiro vērtība pret britu mārciņu samazinājās no 85,67 līdz 85,45 pensiem par eiro.