Starp Japānu un Krieviju pēc Otrā pasaules kara joprojām nav noslēgts oficiāls miera līgums, jo starp abām valstīm pastāv teritoriālas domstarpības.

1945. gadā padomju armijas okupēto Kuriļu salu dienviddaļu Japāna joprojām uzskata par savām Ziemeļu teritorijām. Tokija pretendē uz Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un Habomai salām, atsaucoties uz divpusējo 1855. gada Traktātu par tirdzniecību un robežām.

Maskava savukārt uzskata, ka Krievijas suverenitāte pār Dienvidkuriļu salām nav apšaubāma.

Putins ieradās Kuriļu salās pēc Sahalīnas apmeklējuma, kur vēroja Krievijas karaflotes manevrus un piedalījās sanāksmē, kas bija veltīta “Krievijas austrumu robežu drošībai”.

Tāpat kā visa civilizētā pasaule, Japāna, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, ir vērsusi pret Maskavu bargas sankcijas, un tas vēl vairāk saspīlējis abu valstu attiecības.

“Ziemeļu teritorijas ir (..) Japānas teritorijas neatņemama sastāvdaļa gan vēsturiski, gan saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un Japānas valdība stingri protestē pret šo vizīti,” teikts ārlietu ministra Tosimicu Motegi paziņojumā.

2010. gadā toreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs kļuva par pirmo Krievijas līderi, kas apmeklējis Kuriļu salas. Vēlāk Medvedevs vairākkārt apmeklēja strīdus teritoriju, atrodoties arī premjerministra amatā.