Savdabīgas ugunskristības

Vairākus pēdējos gadus pilsētas viesi publiski šķendējas par naktsmītņu cenām Liepājā lielo pasākumu laikā – viesnīcas, apartamenti un hosteļi kļūst divas vai pat trīs reizes dārgāki.

Taču ienākumi pieaug ne tikai naktsmītņu izīrētājiem – no cilvēku pieplūduma pelna arī citās nozarēs strādājošie.

Uliha ielas veikala “Lats” vadītāja Ligita Didora pludmales festivāla dienās novērojusi nepārtrauktu cilvēku plūsmu – apmeklētāju kompānijas nākušas vien ar dažu minūšu intervālu.

Tā kā veikals atrodas tuvu telšu pilsētiņai, tirgotāji jau laikus prognozējuši lielo pieprasījumu, tādēļ pat pieprasītākās preces plauktos neesot beigušās.

L. Didorai šī bijusi pirmā pieredze konkrētajā darbavietā lielu pasākumu laikā, un viņa to vērtē kā savdabīgas ugunskristības. Veikala vadītāja apmeklētājus raksturo kā jautrus, sakot:

“Kopumā veikala apmeklētāju emocijas sita augstu vilni.”

Līdzīgu situāciju novērojusi arī Peldu ielas veikala “Top” pārdevēja Paula Sudmale, kura pirmo reizi festivāla gaisotni izjutusi nevis kā apmeklētāja, bet apkalpojot citus.

Veikala darbiniece atzīst, ka strādāt bijis grūtāk nekā ikdienā: “Man nešķita traki strādāt festivāla dienā, tikai cilvēku bija daudz, tāpēc bija grūtāk nekā parasti.”

Viņa norāda, ka pircēju pieplūdums un pastiprināta iebraucēju klātbūtne bijusi manāma jau pāris dienu pirms pasākuma sākuma.

Lai gan intensīvais darba ritms prasījis papildu koncentrēšanos, jo vienlaikus bijis jānodrošina abu kasu darbība un jāpapildina plaukti, rindas virzījušās ātri.

Pircēji visvairāk iegādājušies gan alkoholiskos, gan bezalkoholiskos dzērienus, taču sestdienas pēcpusdienā festivāla apmeklētāji lielā daudzumā pirkuši arī pārtikas preces.

P. Sudmale atzīst, ka pircēji bijuši mierīgi un arī nejauši sasisto pudeļu radītos zaudējumus atlīdzinājuši bez strīdiem.

Kamēr gaida, pieci jau “lauž durvis”

Spriežot pēc sludinājumiem dažādās vietnēs pirms festivāla “Summer Sound”, aizvien vairāk liepājnieku iemanījušies izmantot iespēju, kad pilsētā sabrauc daudz viesu, lai gūtu papildu ienākumus.

Tie tiek gūti ne tikai izīrējot mājas un dzīvokļus, bet arī par samaksu piedāvājot savā īpašumā uzsliet teltis, novietot automašīnas, nokļūt pasākuma norises vietā vai ballētājus nogādāt līdz naktsmītnei.

Markuss festivālu “Summer Sound” apmeklējis pērn, taču pludmales ballītes viņam neesot gājušas pie sirds. Tāpēc šovasar viņš izlēmis festivāla laikā naudu labāk nopelnīt, nevis iztērēt, proti, liepājnieks piedāvājis taksometra pakalpojumus.

Savu piedāvājumu gan īpaši neesot centies reklamēt, tādēļ uz jautājumu, vai darba bijis daudz, viņš atbild: “Nosacīti!” Tomēr divās dienās, atskaitot degvielas izmaksas, nopelnījis aptuveni 100 eiro.

“Kad pilsētā notiek lielāki pasākumi – Jūras svētki, grupas “Prāta Vētra” koncerts vai “Summer Sound” –, taksometru vadītāji to, protams, jūt, turklāt diezgan ievērojami, un

pakalpojumu sniedzēji šādus notikumus gaida,”

teic taksometru pakalpojumu uzņēmuma “Līvu Vikings” vadītāja Ieva Līva.

Tas, cik ātri lielo pasākumu norises dienās taksometrs atbrauks pakaļ pasažierim, esot laimes spēle, viņa saka. “Ja paveicas, taksometru var dabūt ātri, bet dažkārt jāgaida diezgan ilgi.”

Taksometru vadītāji rosina festivāla organizatorus turpmāk padomāt par vietu pie pasākuma ieejām, kur taksometri varētu piebraukt, lai izlaistu un uzņemtu pasažierus.

Šajā ziņā ļoti lielas problēmas esot Kūrmājas prospekta galā pie rotācijas apļa.

“Tur ir cilvēku pūļi, visi grib no taksometra kāpt ārā vai tajā iekāpt, taču nav vietas, kur taksometram apstāties.

Īpaši sarežģīti ir tad, ja pasažieris maksā ar karti, jo tas aizņem vairāk laika, kamēr maksājumu karšu terminālis savienojas un pasažieris apstiprina maksājumu. Tas prasa laiku, bet aizmugurē jau nepacietīgi gaida citas automašīnas.

Tāpat cilvēkam, kurš pasūtījis taksometru, pūlī ir grūti ieraudzīt automašīnu, savukārt taksometra vadītājam – sagaidīt īsto pasažieri. Atrast vienam otru nav viegli – kamēr taksometrs gaida cilvēku, kurš to izsaucis, pieci citi braukt gribētāji jau “lauž durvis ārā”,” stāsta “Līvu Vikings” pārstāve.

Šoferi arī no citām pilsētām

Liepājnieki un pilsētas viesi festivāla “Summer Sound” laikā aktīvi izmantojuši “Bolt” pakalpojumus, lai nokļūtu Liepājā, dotos mājās no festivāla, pārvietotos pilsētā un pasūtītu maltītes no vietējiem restorāniem un kafejnīcām.

“Bolt” pārstāve Edīte Matuseviča klāsta, ka, gatavojoties festivālam, palielināts Liepājā pieejamo “Bolt” koplietošanas skrejriteņu skaits, lai nodrošinātu to pieejamību gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem visa pasākuma laikā.

Tas atspoguļojies arī pieprasījumā –

festivāla laikā braucienu skaits bijis vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā ierastās vasaras brīvdienās.

“Skatoties uz “Bolt” kopbraukšanas pakalpojuma datiem, festivāla laikā braucienu skaits pieauga par 194%, savukārt aktīvo klientu skaits palielinājās par 164%, salīdzinot ar citām nedēļas nogalēm. Turklāt 46% klientu šajā nedēļas nogalē braucienu “Bolt” lietotnē Liepājā pasūtīja pirmo reizi. Tie galvenokārt bija viesi no citām pilsētām.

Visvairāk braucienu notika tieši nakts stundās – no pusnakts līdz pulksten 6 rītā. Garākais veiktais brauciens bija 105 kilometrus garš. Tāpat festivāla laikā Liepājā par 81% pieauga lietotnē aktīvo šoferu skaits, ierodoties partneršoferiem no citām pilsētām. Salīdzinot ar iepriekšējā gada festivālu, ar “Bolt” veikto braucienu skaits šogad audzis par 36%,” norāda E. Matuseviča.

Savukārt “Bolt Food” pasūtījumu skaits Liepājā šajā nedēļas nogalē palielinājies par 40%, salīdzinot ar parastu nedēļas nogali.

Jaunietis uz ēdienu taupa

Nākamajā rītā pēc “Prāta Vētras” koncerta kāda ģimene no citas Latvijas pilsētas bijusi spiesta Liepājas centrā apstaigāt vairākas ēstuves, lai pabrokastotu.

Vienā kafejnīcā nav bijis iespējams pasūtīt omleti, jo tur gluži vienkārši bija beigušās olas. Nākamajā ēdāji bija izretinājušies pie visiem galdiņiem, un personāls nebija pat pacenties izrādīt atsaucību, lai atrastu vietu ģimenei, savukārt trešā ēdināšanas vieta bijusi pārpildīta.

Atsevišķi “Summer Sound” apmeklētāji pauž, ka centra kafejnīcās ēdiens bijis jāgaida ļoti ilgi.

Kafejnīcas “Teika” saimnieks Edgars Miķelsons stāsta, ka pludmales festivāla laikā kafejnīcā bijis vērojams klientu pieplūdums. Tomēr īpašu stratēģiju, zinot, ka būs daudz ēdāju, “Teika” neveidoja.

E. Miķelsons skaidro, ka Liepājā vasaras sezona kopumā ir aktīva, tāpēc uzņēmums gatavojas nevis vienam pasākumam, bet visai vasarai.

“Par klientu trūkumu nesūdzamies, visa šī vasara ir darbīga. Liepājā ir jūtama tūristu plūsma, daudz sabraukuši arī lietuvieši. Ja ir sliktāki laikapstākļi, darba mums ir vēl vairāk, bet arī tad, kad visi ir jūrā, cilvēki nāk paēst,” saka kafejnīcas saimnieks.

Arī ēdienkarte festivāla dēļ netika pielāgota ātrākai apkalpošanai. “Teika” turpināja strādāt ar ierasto piedāvājumu.

“Mēs gribam, lai cilvēkiem ir plašas izvēles iespējas, tādēļ ēdienkartē iekļaujam arī īpašākus ēdienus,”

skaidro E. Miķelsons.

Vērtējot aizvadītās brīvdienas, lielākā slodze bijusi sestdienas pirmajā pusē, kad kafejnīcā vienlaikus sanācis daudz apmeklētāju. “Tad bija brīdis, kad nācās gaidīt apmēram 40 minūtes. Bet tas bija tiešām pīķa laikā, kad viss bija pilns,” viņš atceras.

Tikmēr picērijas “Strike Pizza” īpašnieks Jānis Riekstiņš “Summer Sound” laikā būtisku apmeklētāju pieplūdumu neesot izjutis, lai gan picērija atrodas pavisam netālu no notikuma vietas – Jūrmalas parkā.

Viņš salīdzina, ka citāda situācija bijusi “Prāta Vētras” koncerta laikā, kad apmeklētāji picērijā iegriezušies aktīvāk. “”Prāta Vētras” koncerts mums ļoti labi nostrādāja par labu. Par “Summer Sound” es nevaru teikt to pašu.”

Arī samerīša piektdienas ieņēmumi, pēc J. Riekstiņa teiktā, īpaši neatšķīrušies no ierastas vasaras piektdienas.

“Ja būtu bijis kaut nedaudz vairāk, tad varētu teikt, ka, jā, ir bijis pieplūdums.

Bet, ja pēdējo trīs mēnešu laikā piektdienās ir bijusi konkrēta summa un tāda pati bija arī aizvadītajā piektdienā, es to nevaru saukt par lielu pienesumu. Darbiniekiem, kuri strādāja pagājušajā gadā, gan šķita, ka cilvēku bija daudz,” stāsta picērijas saimnieks.

Viņaprāt, liela daļa festivāla apmeklētāju, īpaši jaunieši, pēc biļetes iegādes cenšas taupīt uz ēšanu.

“Ja jaunietis nopircis biļeti par 80 eiro, diez vai vecāki vēl iedos 20 eiro picai. Vieglāk ir nopirkt burgeru par pieciem eiro vai veikalā paņemt kādas maizītes, salātus un citas lētākas lietas,” viņš teic.

J. Riekstiņš pieļauj, ka festivāla apmeklētāji vairāk uzturējušies un ēduši pašā pasākuma teritorijā, kur bijis plašs piedāvājums.

“Draugi, kuri atbrauca no Rīgas un gāja uz festivālu, teica, ka iekšā bijis labs piedāvājums un ēdinātāji labi strādājuši. Viņi bijuši apmierināti, un nemaz neesot bijusi vajadzība kaut ko meklēt pilsētā. Iespējams, arī tāpēc mēs īpašu ietekmi nejutām,” viņš spriež.

J. Riekstiņš norāda arī uz vēl vienu niansi –

daļa festivāla apmeklētāju ēdienu meklē ļoti vēlu naktī, kad daudzi pilsētas ēdinātāji vairs nestrādā.

“Cilvēki grib ēst trijos vai četros naktī. Tad atvērtas ir degvielas uzpildes stacijas vai ātrās ēdināšanas iestādes. Tur, cik dzirdēju, bijušas milzīgas rindas,” saka “Strike Pizza” īpašnieks.

Cer uz kultūras galvaspilsētas pienesumu

Ekonomiskais efekts no festivāla sasniedzis arī Ganību ielā esošo meksikāņu stila ēstuvi “NomNom”. Tās saimniece Agnese Dreimane atzīst, ka “diezgan bijis, ko darīt”.

Cilvēku pieplūdums bijis jūtams jau ceturtdienas vakarā. Apmeklētāji nākuši paēst uz vietas, un brīžiem zāle bijusi ļoti pilna.

“Cilvēki pat netika apsēsties, jo mums vietu nemaz nav tik daudz,”

atceras A. Dreimane.

“Pagājušajā gadā “Summer Sound” tik izteikti neatšķīrās no citām dienām. Šogad bija citādi. Iespējams, esam kļuvuši atpazīstamāki. Pēc sajūtām sagatavojāmies, un labi vien ir, ka tā darījām,” viņa atzīst.

Precīzu festivāla ekonomisko pienesumu ēstuve vēl nav aprēķinājusi.

Īpašu ēdienkarti festivāla dienām “NomNom” neveidoja, jo esošais piedāvājums jau paredz salīdzinoši ātri pagatavojamus ēdienus.

“Mūsu ēdienkarte jau pati par sevi ir tāda, ka ēdienus var pagatavot diezgan ātri. Protams, bija ilgāks gaidīšanas laiks, bet klienti to saprata un pieņēma, jo, domāju, tā bija visā Liepājā. Mums tomēr svarīga ir kvalitāte. Uz vienu nedēļas nogali pēkšņi izdomāt kaut ko jaunu būtu izaicinājums gan darbiniekiem, gan pavāriem. Labāk darīt tā, kā mēs protam, un darīt to labi, nevis mēģināt kaut ko sasteigt,” viņa skaidro.

Cenas festivāla laikā “NomNom” nepaaugstināja.

“Visu atstājām, kā ir. Esmu dzirdējusi, ka bija vietas, kur “Summer Sound” laikā cenas tika paaugstinātas, bet mēs to nedarījām,”

saka A. Dreimane.

Domājot par nākamajiem lielajiem notikumiem pilsētā, A. Dreimane īpaši gaida “Liepāja 2027” gadu. Viņa cer, ka tas dos papildu pienesumu arī vietējiem ēdinātājiem.

“Protams, ceru uz ieguvumu. Patiesībā arī mūsu kafejnīcas atvēršana kaut kādā ziņā bija saistīta ar domu, ka pēc diviem gadiem būs Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, būs pasākumi un līdz tam laikam mēs jau būsim izauguši un kļuvuši atpazīstamāki. Varbūt arī klientu plūsma būs lielāka,” viņa teic.

“Nedrīkstam uzskatīt, ka viss jau ir izdarīts”

Inta Šoriņa, nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāja

– Vai patlaban var teikt, ka Liepāja infrastruktūras ziņā ir gatava Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam?

– Liepājai jau ir ļoti spēcīgs pamats – profesionālas kultūras institūcijas un norises vietas, pieredze lielu koncertu, festivālu un sporta notikumu rīkošanā, plašs ēdināšanas piedāvājums un dažādi nakšņošanas segmenti.

Veidojot programmu, tika ņemta vērā esošā infrastruktūra.

Lai arī esam sapņojuši par jaunu bibliotēku, Teātra mazo zāli, tomēr šajā plānošanas periodā jaunu infrastruktūras objektu tapšana nebija iespējama, koncentrējamies uz esošo.

Vienlaikus ar “Liepāja 2027” programmas palīdzību aicināsim savu pilsētu un reģionu ieraudzīt no jauna skatpunkta, iepazīt vietas, kur notikumi nekad nav notikuši, piemēram, Tosmares kuģu rūpnīcas angārs vai bijusī bankas ēka pretī teātrim.

Pilsēta ir sasniedzama pa autoceļiem, ar autobusu un vilcienu, pa jūru un Palangas lidosta atrodas aptuveni 70 kilometru attālumā.

Vienlaikus 2027. gada mērogs prasa papildu gatavību.

Tas ir kopīgs process, kurā svarīga ir valsts un pašvaldību, pārvadātāju, kultūras organizāciju un privātā sektora sadarbība. Liepāja ir labā pozīcijā, bet nedrīkstam uzskatīt, ka viss jau ir izdarīts.

– Kuri notikumi varētu radīt vislielāko cilvēku plūsmu?

– Lielākā cilvēku koncentrāciju sagaidāma atklāšanas nedēļas nogalē no 22. līdz 24. janvārim.

Nākamais lielākais starptautiskais notikums būs kormūzikas festivāls “Europa Cantat 2027”, kas no 9. līdz 15. augustam Liepājā pulcēs ap 3000 dziedātāju no visas pasaules.

Būtisku apmeklētāju interesi gaidām arī par godalgoto lietuviešu operu “Sun&Sea”, notikumu sēriju “Dižie Lielajā dzintarā”, Liepājas operas festivālu, mūzikas un mākslas festivālu “Ardievas smagajam metālam”, starptautisko teātra festivālu “Teātris tuvplānā”, gaismas pastaigu “Izgaismotā Liepāja”, lielajām izstādēm un citām vasaras norisēm Liepājā un novados.

Plašākā reģionā uzmanību piesaistīs Ziemeļu saulgriežu svinēšana dažādās lauku sētās.

Tomēr mūsu mērķis nav radīt vienu vai divus pārslogotus kulminācijas punktus.

Programma ir veidota visam gadam un plašai teritorijai, lai cilvēku plūsma sadalītos laikā un telpā. Tas dod iespēju viesmīlības nozarei plānot darbu un vienlaikus ļauj apmeklētājiem piedzīvot ne tikai vienu pasākumu, bet visu (ne)miera zemi.

– Vai ir vājākās vietas, kuras jānostiprina līdz 2027. gadam – transports, naktsmītnes, ēdināšana, sabiedriskās tualetes, norādes, drošība, piekļūstamība?

– Vislielākā uzmanība jāpievērš tieši transporta savienojumu tīklam – kā cilvēks nokļūst līdz Liepājai un apkārtējiem novadiem, kā pārvietojas starp norises vietām, kur saņem saprotamu informāciju, kādi pakalpojumi pieejami vakaros vai lielākās noslodzes brīžos.

Naktsmītņu kapacitātes palielināšana un savienojumi ar Rīgu, Klaipēdu un Palangu stratēģijā ir nosaukti kā konkrēti mērķi.

Praktiskajā gatavībā jāvērtē arī norādes un satiksmes organizācija, drošība, sanitāro mezglu pieejamība un ēdināšanas jauda

katra lielā notikuma kontekstā.

Īpaša vērība jāpievērš arī piekļūstamības risinājumu ieviešanai, kas katrai norisei un norises vietai ir jāskata individuāli.

Taču piekļūstamību un pieejamību jāskata plašāk, tajā skaitā arī, piemēram, kā ekonomisko pieejamību, uzsverot, ka lieliski notikumi būs pieejami bez maksas.

– Vai nav risks, ka kultūras programma būs spēcīga, bet pilsētas praktiskā gatavība atpaliks?

– Šāds risks pastāv ikvienā liela mēroga kultūras projektā, to būtu bezatbildīgi noliegt. Tieši tāpēc mēs kultūras programmu nenošķiram no praktiskās gatavības.

Katram lielam notikumam jābūt ne tikai mākslinieciskajam redzējumam, bet arī apmeklētāju plūsmas, transporta, drošības, sanitāro risinājumu, ēdināšanas, informācijas un piekļūstamības plānam.

Mūsu priekšrocība ir tā, ka programma ir zināma savlaicīgi, norises sadalītas visa gada garumā un plašākā teritorijā,

bet stratēģijā noteikti izmērāmi mērķi naktsmītnēm, transportam, tūrismam un piekļūstamībai. Tas ļauj problēmas ieraudzīt pirms viesu ierašanās.

Vienlaikus panākumi būs atkarīgi no regulāras koordinācijas ar pašvaldībām, uzņēmējiem, pārvadātājiem, dienestiem un pasākumu rīkotājiem.

Mūsu uzdevums ir panākt, lai kultūras notikumu kvalitāte un viesu pozitīvā pieredze iet vienā solī.

Galu galā mēs būsim arī atvērti situācijām, kuras nav iespējams paredzēt, piemēroties apstākļiem, veikt uzlabojumus arī visa gada laikā.

Mēs visi kopā Eiropas kultūras galvaspilsētu piedzīvosim pirmo reizi!

– Vai plānotas un vai jau notiek sarunas ar viesnīcām, restorāniem, taksometru pakalpojumu sniedzējiem un tūrisma uzņēmumiem?

– Jā, sadarbība ar tūrisma un viesmīlības nozari ir nepārtraukta, tajā lielisks partneris ir Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs.

Viesnīcas, apartamentu īpašnieki, restorāni un kafejnīcas ir daļa no kopējās viesu pieredzes un vietējie vēstneši. Tāpēc uzņēmēju iesaiste paredzēta gan informācijas apritē un viesu uzrunāšanā, gan kopīgu piedāvājumu un jaunu tūrisma produktu veidošanā.

Šai sadarbībai jābūt ļoti praktiskai – laikus apmainīties ar informāciju par nozīmīgākajiem datumiem un paredzamo noslodzi, saskaņot darba laikus un kapacitāti, domāt par pārvietošanās iespējām, kopīgiem maršrutiem un pakalpojumu pieejamību dažādām auditorijām.

Programmas atklāšanas iecere – aicināt svinības turpināt pilsētas restorānos, kafejnīcās, klubos un galerijās – ir konkrēts piemērs tam, kā kultūra un viesmīlība darbojas kopā.

– Vai programmā būs notikumi, kas apzināti tiek izvietoti ārpus centra, lai cilvēku plūsma nesakoncentrētos tikai vienā pilsētas daļā?

– Patiesībā tas ir viens no programmas pamatprincipiem.

“Liepāja 2027” notikumi aptver ne tikai Liepājas centru, bet visas pilsētas daļas un mikrorajonus,

savukārt 40% no programmas notiks Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.

Programmā ir norises Karostā, Tosmarē, bijušajās industriālajās teritorijās, apkaimēs, Grobiņā, Priekulē, Aizputē, Pāvilostā, Alsungā, Kuldīgā un citviet.

Īstenojam arī atklātus konkursus apkaimju pasākumiem – koncertiem, izstādēm un kaimiņu saietiem, kā arī sniedzam atbalstu pasākumiem un idejām kultūrtelpās ārpus Liepājas un neierastās norises vietās. Nākamais kopienu projektu līdzfinansējuma konkurss gaidāms rudenī.

Tā ir apzināta izvēle, lai kultūras galvaspilsētas ieguvumi un līdzdalības iespējas tiktu izjustas iespējami plašākā teritorijā.

Aptauja

Kā Liepājā pietrūkst un kas pieklibo, uzņemot lielas cilvēku masas?

– Kā ikgadējai “Summer Sound” apmeklētājai vienīgā lieta, kas festivāla plānojumā man ir apnikusi, ir ieeja pludmalē pie pieminekļa. Tik šaurs “pudeles kakls” divos virzienos nav patīkams un nu jau vairs nav arī drošs nevienam, kad cauri vienlaikus gāžas simtiem cilvēku. Ticu, ka Liepāja to varētu uzlabot.

– Pietrūka sabiedriskā transporta, kas brauktu tuvāk pludmalei un “Summer Sound” teritorijai. Pašā festivāla teritorijā izeja no parka uz pludmali ir pārāk šaura. Tur vajadzētu kaut ko mainīt – vai nu cilvēku plūsmas organizēšanā, vai arī paredzēt papildu ieeju.

– Pēc lielajiem koncertiem pilsētā ar uguni jāmeklē, kur paēst. Piemēram, pēc “Prāta Vētras” koncerta. Tā bija jau iepriekšējā reizē, un arī šogad tas pats. Bet kopumā viss super!

– Pietrūkst laipnības un sirsnīguma no lielas daļas apkalpojošajā sfērā strādājošo.

– Jau kādu laiku ļoti pieklibo tīrība ielās. Seni, vēja dzenāti atkritumi liek pilsētai izskatīties skumji.

– Autostāvvietas.

– Tualešu Liepājā vispār pietrūkst. Kad lielveikali aizslēdzas, jāmeklē krūmi. Vīriešiem ir vieglāk kādu stūri atrast, bet ko darīt sievietēm?

– Autoostas tualetes, kas darbotos arī tad, kad atbrauc pēdējie autobusi vai vilciens, un kur varētu maksāt ar karti. Vajadzētu arī gardu uzkodu veikaliņu vai kiosku autoostā, nevis to aizgājušo laiku rēgu, kas tur ir pašlaik. Tā ir vieta, ko cilvēki redz, atbraucot vai aizbraucot. Būtu jauki, ja tā paliktu atmiņā ar kaut ko patīkamu.

– Normālas cenas. Pie jums paēst izmaksā par 15–20% dārgāk nekā Klaipēdā.

– SPA viesnīca ar procedūrām, lai ziemā arī būtu, ko darīt pēc garas, aukstas pastaigas. Cik noprotu, beidzot lietuviešiem atļāva tādu celt. Tad pie jums varētu pavadīt veselu nedēļas nogali – koncerts vai izrāde, pastaiga, kāds restorāns un SPA, kad esi nosalis.

– Tā viena ieliņa, kur abās pusēs ir tikai kafejnīcas… To bieži jautā mūsu apartamentu viesi.

– Sākumā nebija, kur automašīnu novietot, bet, kad tas sakārtojās, viss bija lieliski. Neko nemainiet.

– Sagaidīšanas dzērieni pie “Enkura”.

– Manas domas kā liepājniecei un cilvēkam, kurš strādā ar klientiem, arī “Summer Sound” apmeklētājiem, ir šādas: iebrauc nodrošināti cilvēki, kuri ir par sevi pārliecināti, visu zina, maksā ar karti vai lielām naudaszīmēm. Nestāv un ilgi neskaita melnos sīčus, pēc tam pieberot ar tiem pilnas plaukstas. Nekad nemeklē kašķi, ir draudzīgi. Prieks par iebraucējiem, malači! Paldies jums! Brauciet vairāk, ienesiet Liepājā prieku!

– Kādi 20 tūkstoši iedzīvotāju.

– Savest kārtībā gājēju ietves. Pati vasarās dzīvoju Jaunliepājā, šeit teju katrā ieliņā, ejot pa ietvēm, var nolauzt kaklu.

Avots: Ligitas Kupčus-Apēnas izvērstā aptauja mikroblogošanas platformā “Threads”

Es domāju tā: Uz kuru Latvijas pilsētu Jūs vēlētos aizbraukt?

Inga Dejus, strādā RTU Liepājas akadēmijā

– Labprāt aizbrauktu uz Kuldīgu, lai gan tur dodos diezgan bieži. Šajā pilsētā parasti pastaigājos, noteikti aizeju uz Ventu, apmeklēju kādu restorānu.

Vēl man ļoti patīk Cēsis. Tur apmeklēju dabas parku un arī parasti staigāju gar upi (Cēsīs tā ir Gauja), kā arī ieeju kādā vietējā krodziņā. Tā kā ceļš ir salīdzinoši tāls, paliekam tur arī pa nakti.

Kopumā šķiet, ka nav tādas Latvijas pilsētas, kurā nebūtu bijusi.

Laura Katēva, šobrīd nestrādā

– Laikam visvairāk vēlētos aizbraukt uz Ventspili, jo nesanāk bieži uz turieni doties. Ja aizbrauktu, tad labprāt vienkārši izstaigātu un izbaudītu pilsētu.

Visbiežāk ir sanācis doties uz Saldu un Rīgu, jo tur dzīvo radinieki, kurus braucam apciemot. Šīs pilsētas man arī patīk.

Izbaudu arī to, ja viesi brauc uz Liepāju, man pret to nekādu iebildumu nav.

Krista Araka, šobrīd nestrādā

– Man ir ļoti grūti teikt, uz kurieni vēlētos aizceļot. Atmiņā palikusi Gulbene, kur braucām svinēt Līgo svētkus un Jāņus. Tur bijām ar nolūku vienkārši atpūsties. Man patika apkārtne un daba, kas izskatījās ļoti skaisti.

Vēl Talsi piesaista manu uzmanību deviņu pakalnu dēļ, kā arī pati tur esmu dzīvojusi.

Salīdzinoši maz ceļoju, tāpēc nekas cits prātā nenāk.

Ģirts Ozols, pārdevējs

– Vēlētos doties uz Latgali, jo vēl neesmu tur bijis. Man par Latgali vispār nav priekšstata.

Es esmu bijis daudzās Latvijas pilsētās. Gribētu teikt, ka pārsvarā visās, kas nav Latgalē. Viena no mīļākajām līdz šim ir bijusi Roja, kas man šķiet vienkārši skaista.

Baiba Paškus, kultūras darbiniece

– Es domāju, ka labprāt aizdotos uz Vidzemi, piemēram, Valmieru. Diezgan labu laiku atpakaļ biju tur darba ekskursijā. Vēl, iespējams, ka uz Madonu, kuru arī atceros kā skaistu pilsētu.

Kurzemē Ventspils mani neinteresē. Šeit skaista ir Kuldīga, kas ir tā saucamā Kurzemes Šveice. Rumba vien jau daudz nozīmē.

Katrā ziņā man ļoti patīk braukt pa Latviju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Kurzemes Vārds”.