Par pārejas gaitu ir arī aptaujas dati, un tos ir vērts nolasīt precīzi. IZM 2025. gada oktobrī un novembrī veiktajā aptaujā piedalījās 10 329 respondenti – skolēni, vecāki, pedagogi, skolu vadība un pašvaldību pārstāvji 24 pašvaldībās. Skolēnu grupu veidoja 3007 7. un 9. klašu skolēni bijušajās mazākumtautību skolās. No šiem 3007 skolēniem 84 % krievu valoda bija vienīgā dzimtā valoda, bet 33 % norādīja, ka mājās lieto arī latviešu valodu. Dati rāda latviešu valodas lietojuma paplašināšanos, taču raksturo konkrētu skolēnu grupu, nevis visus Latvijas skolēnus.

Centralizēto eksāmenu vidējie rādītāji savukārt raksturo visus eksāmenu kārtotājus un nav sadalīti pēc iepriekšējās mācību programmas vai mājās lietotās valodas. Tāpēc ar tiem vien nevar izmērīt vienotās skolas reformas ietekmi; tie parāda kopējo prasmju ainu.

Kopvērtējums neparāda prasmju profilu

2026. gadā latviešu valodas centralizētā eksāmena sākotnējais vidējais rezultāts 9. klasē bija 56,2 %, bet vidējās izglītības optimālajā līmenī — 58,9 %. Pirmais rādītājs pret 2025. gadu samazinājās par 2,3 procentpunktiem, otrais pieauga par 3,0 procentpunktiem. Runājot par vidējās izglītības optimālā līmeņa rezultātiem, VIAA Valsts pārbaudījumu departamenta direktors Normunds Rečs norādīja, ka izmaiņas latviešu valodā, angļu valodā un matemātikā nav statistiski būtiskas. Tāpēc 3,0 procentpunktu kāpums optimālajā līmenī vēl nav pamats runāt par nostiprinātu tendenci; 9. klases kritums jāvērtē atsevišķi un tikpat piesardzīgi.

Turklāt 2026. gads nav tīrs salīdzinājuma gads. Pamatizglītībā svešvalodā notika monitoringa darbs, tāpēc obligāto centralizēto eksāmenu bija divi, nevis trīs. Tā bija arī pirmā 9. klases kohorta, kas 7.–9. klasē visus mācību priekšmetus apguva latviešu valodā. Abi apstākļi var ietekmēt gan sagatavošanos, gan rezultātu, un no viena vidējā skaitļa neviens no tiem nav nodalāms.

Sertifikātā ir norādīti gan daļu rezultāti, gan kopvērtējums, taču publiskajā sarunā priekšplānā parasti nonāk tieši kopējais skaitlis. Tieši daļu dati rāda noturīgu prasmju atšķirību. No 2023. līdz 2025. gadam gan 9. klasē, gan optimālajā līmenī mutvārdu daļas vidējais rezultāts bija ievērojami augstāks par teksta analīzes un tekstveides rezultātu. Tas nav pamats kategoriskam spriedumam, ka skolēni neprot rakstīt vai analizēt. Tas ir signāls, ka ilgstošs, patstāvīgs darbs ar tekstu vidēji sagādā lielākas grūtības nekā mutvārdu uzdevums.

1. tabula. Latviešu valodas eksāmena vidējie rezultāti pa daļām (%)

Ko parāda augstākā līmeņa rakstiskais eksāmens

Augstākā līmeņa (AL) eksāmens nav optimālā līmeņa eksāmens, kam vienkārši noņemta runāšana. Tam vispār nav mutvārdu daļas. Pirmā daļa ir tests ”Zināšanas un teksta izpratne” ar 20 atbilžu izvēles uzdevumiem; tā veido 25 % no kopvērtējuma. Otrajā daļā skolēns salīdzina divus tekstus un raksta 500–600 vārdu salīdzinošo tekstu analīzi; tā veido 75 % no kopvērtējuma. Tāpēc šo rezultātu nedrīkst saukt par “esejas un runāšanas” vērtējumu.

Līdz 2025. gadam iezīmējās pretējas tendences: testa daļas vidējais rezultāts pieauga no
61,9 % līdz 65,0 %, bet salīdzinošās tekstu analīzes rezultāts samazinājās no 54,2 % līdz 49,1 %. Tas precīzāk parāda problemātisko vietu, nevis runāšanu, kuras šajā eksāmenā nav, bet izvērstu rakstisku divu tekstu salīdzināšanu.

2. tabula. Latviešu valodas un literatūras AL eksāmena rezultāti (%)

2026. gada AL kopvērtējums salīdzinājumā ar 2025. gadu pieauga par 2,3 procentpunktiem. Tā kā daļu sadalījums vēl nav publiskots, nav pamata apgalvot, kura daļa šo kāpumu nodrošināja. Turklāt 2026. gadā vidējās izglītības ieguvei pirmoreiz bija obligāts viens, nevis vismaz divi AL eksāmeni, tāpēc var būt mainījies arī kārtotāju sastāvs.

Salīdzinošā tekstu analīze prasa dziļu analīzi, saskatīt sakarības, atlasīt pierādījumus un izveidot skaidru argumentācijas struktūru. Tā ir prasme, kas veidojas gados ilgā lasīšanas un rakstīšanas pieredzē, nevis pēdējā vidusskolas posma mācību gadā. Vienlaikus jāatzīst robeža: eksāmena dati parāda grūtības, nevis tās cēloņus. Populārais skaidrojums par īsziņu un sociālo tīklu ietekmi ir ticams, taču ar eksāmena rezultātiem to ne pierādīt, ne atspēkot nevar. Cēloņi meklējami mācību procesā un skolēnu lasīšanas un rakstīšanas pieredzē, un tie ir atsevišķi jāpēta.

Trīs eksāmeni, atšķirīgi prasmju profili

Kopainā latviešu valodas rezultāti 2026. gadā sadalījās pretējos virzienos: pamatizglītībā kopvērtējums samazinājās, bet abos vidusskolas līmeņos pieauga. Šie ir trīs atšķirīgi eksāmeni, nevis viena kopīga prasmju skala, tāpēc skaitļi norāda izpētes virzienu, nevis veido skolēnu grupu rangu.

3. tabula. Latviešu valodas eksāmenu 2025. un 2026. gada kopvērtējumi (%)

Mācību vide var mazināt atšķirības

VIAA statistikā redzamas ievērojamas rezultātu atšķirības starp skolu tipiem. Tomēr skolu vidējos rādītājus vienlaikus ietekmē skolēnu atlase, izvēlētais izglītības ceļš, sociālais sastāvs un mācību vide, tāpēc tie paši par sevi nepierāda viena cēloņa ietekmi.

Mana pieredze Liepājas Valsts ģimnāzijā rāda, ka arī skolēni no ģimenēm, kurās latviešu valoda nav dzimtā, sasniedz izcilus rezultātus, ja saņem atbalstu un paši iegulda darbu.

Tas atgādina, ka etniskā izcelsme nav spriedums: nozīme ir gan mācību videi, gan laikus ieliktiem valodas pamatiem.

Pēdas ved uz ceturto klasi

Ja gribam saprast, kur veidojas 9. un 12. klases rakstu darbu grūtības, jāskatās krietni agrāk, un tur dati Latvijā ir. PIRLS parasti mēra lasītprasmi 4. klases beigās, taču Latvijā 2021. gada cikla pārbaude pandēmijas dēļ notika rudenī, kad skolēni jau mācījās 5. klasē. Latvijas rezultāts bija 528 punkti – par 30 punktiem mazāk nekā 2016. gadā un zemāk par visiem iepriekšējiem Latvijas mērījumiem kopš 2001. gada.

Vēl skaudrāks par vidējo rādītāju ir sadalījums. 6 % Latvijas skolēnu nesasniedza PIRLS zemāko starptautisko sasniegumu līmeni jeb 400 punktu robežu, kamēr iepriekšējos ciklos tādu bija 1–2 %. Tātad aptuveni katrs septiņpadsmitais skolēns 5. klases sākumā vēl nespēja pietiekami izmantot lasīšanu, lai mācītos. Tas ir precīzāks secinājums par apgalvojumu, ka bērns vispār ”nesaprot izlasīto”.

4. tabula. Latvijas skolēnu lasītprasmes rezultāti PIRLS ciklos

Šie skolēni nav abstrakcija. 2021. gada rudenī PIRLS pārbaudītie 5. klases skolēni 2025./2026. mācību gadā mācījās 9. klasē. Tā nav cēloņsakarība, un eksāmenu kārtotāju sastāvs nav pilnīgi identisks PIRLS izlasei. Taču tas ir tiešākais pieejamais rādītājs par lasītprasmes bāzi, ar kādu šī paaudze iegāja pamatskolas otrajā pusē.

Un tieši lasītprasme vēlāk nosaka spēju analizēt tekstu un uzrakstīt saistītu argumentāciju. PIRLS izejas punkts ir vienkāršs: ap 4. klases beigām bērnam vairs nevajadzētu tikai mācīties lasīt – viņam jālasa, lai mācītos. Ja tas nav noticis, tad 9. klasē problēma vairs nav tikai ”tekstveide”. Tā ir gadiem uzkrāta lasīšanas pieredzes nepietiekamība, kas eksāmenā kļūst redzama.

Devītajā klasē pamatus atgūt ir daudz grūtāk

Ja rakstītprasme un teksta analīze klibo 9. un 12. klasē, tad šajā posmā tās sākt veidot no nulles ir ļoti grūti. Lasītprasme, vārdu krājums, teksta izpratne un spēja formulēt domu veidojas jau pirmsskolā un sākumskolā. Eksāmens šīs prasmes nerada; tas parāda gadiem veidotu mācīšanās pieredzi.

2026. gadā 9. klases vidējais rezultāts samazinājās par 2,3 procentpunktiem. Nokārtošanas sliekšņa paaugstināšana no 10 % līdz 15 % šo kritumu mehāniski neizskaidro: slieksnis nosaka, cik skolēnu eksāmenu nokārto, nevis to, cik punktu viņi iegūst. Sliekšņa ietekme redzama citur – vismaz vienu eksāmenu nenokārtoja 818 skolēnu, gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš, kad slieksnis bija 10 % un nenokārtoja 441 skolēns. Netieša ietekme uz motivāciju un sagatavošanos, protams, nav izslēdzama, taču tā nav izmērīta. Lai spriestu par krituma iemesliem, vajadzīgi detalizēti 2026. gada daļu un skolēnu grupu dati. Kamēr tie nav publicēti, nevar apgalvot, ka kritums radies tieši rakstīšanas vai analīzes daļā.

Diagnostika mums jau ir. Trūkst tā, kas notiek pēc tās

Vienotās skolas formālā pāreja ir pabeigta, bet kvalitatīva ieviešana turpinās. Un šeit jāizvairās piedāvāt kā jaunumu to, kas jau pastāv. Diagnosticējošie darbi 3. un 6. klasē Latvijā notiek jau vairāk nekā desmit gadus. 2026. gadā tos turpināja monitoringa darbi tekstpratībā, rēķinpratībā un dabaszinātņu pratībā 3. un 6. klasē, kā arī vienotās skolas ieviešanas monitorings 2., 5. un 8. klasē. Projektā ”Skola–kopienā” riska grupu skolēniem paredzētas mācību priekšmetu konsultācijas 7. –9. klasē un lasītprasmes veicināšanas nodarbības 1.–3. klasē. Tātad sistēma nesāk no nulles: tai jau ir gan mērījumi, gan daļa atbalsta instrumentu.

Īstais jautājums ir, vai šie instrumenti visās skolās veido vienotu, pārbaudāmu ķēdi. PIRLS kritums no 558 uz 528 punktiem nepierāda, ka atbalsta nav bijis, un pats par sevi neatklāj krituma cēloņus. Tas tomēr rāda, ka 2021. gada ciklā valsts līmenī lasītprasmes rezultāts būtiski pasliktinājās. Ja monitoringa rezultāts paliek tikai kā procents, nevis pārtop skolēna prasmju profilā, konkrētā atbalsta plānā un atkārtotā progresa pārbaudē, diagnostika pati par sevi prasmes neuzlabo.

Igaunijā 2025./2026. mācību gadā 4. un 7. klasē organizēti elektroniski līmeņa darbi igauņu valodā, matemātikā un dabaszinībās. Skolotājiem pieejami arī sākumlīmeņa testi, ar kuriem mācību gada sākumā var pārbaudīt iepriekš apgūto un pamanīt skolēnus, kuriem jānostiprina priekšzināšanas. Būtiskā atšķirība nav mērījumu skaitā, bet to ritmā: pārbaude gada sākumā maina to, ko skolotājs dara tajā pašā gadā. Šī pieredze ir uzmanības vērta arī sasniegumu dēļ: PISA 2022 lasīšanā Igaunijas 15 gadus veco skolēnu rezultāts bija 511 punktu, Latvijas – 475. Tas nepierāda, ka starpību radījuši tieši diagnostikas darbi, taču rāda, ka Igaunija ir pamatots salīdzinājuma atskaites punkts.

Ko rāda Somijas un Anglijas modeļi

Somija izmanto izlases modeli: FINEEC valsts mācību sasniegumu vērtēšanā parasti iesaista 5–10 % attiecīgās klašu grupas skolēnu un neveido skolu reitingus. Vienai skolēnu kohortai dzimtās valodas un literatūras prasmes (mums literatūras prasmes nepārbauda vispār – autora piezīme) jau vērtētas 1., 3. un 6. klasē, un tās paredzēts vēlreiz vērtēt 9. klasē. Savukārt Anglijā 6. mācību gada beigās valsts pārbaudījumos atsevišķi mēra angļu valodas lasīšanu, gramatiku, interpunkciju un pareizrakstību, bet rakstīšanu vērtē skolotājs; skolotāja vērtējumu var ārēji vērtēt pašvaldība. Testu rezultāti palīdz noteikt vajadzīgo atbalstu un tiek izmantoti arī skolu darba publiskajā vērtēšanā. Modeļi atšķiras, taču abos prasmju mērījums ir saistīts ar turpmāku rīcību.

Latvijā vajadzīga tieši šī pieeja. Pēc 3. un 6. klases monitoringa skolai jāsaņem ne vien kopējais procents, bet skolēna prasmju profils; skolai jānosaka atbildīgais, jāizvēlas konkrēts atbalsts un pēc 8–12 nedēļām atkārtoti jāpārbauda progress. Tekstpratībā atsevišķi jāredz informācijas atrašana, secināšana, vārdu krājums un patstāvīga teksta veidošana. Rakstītprasmi nevar pilnvērtīgi diagnosticēt tikai ar automātiski vērtējamiem izvēles uzdevumiem – vajadzīgs arī skolēna radīts teksts ar vienotiem vērtēšanas kritērijiem.

Atbalsts jāsniedz tajā pašā mācību gadā, nevis jāgaida nākamais eksāmens; skolas vadībai un pašvaldībai jāredz, vai plāns ir izpildīts un vai tas devis rezultātu.

Diagnostikas mērķim nav jābūt jauna eksāmena radīšanai vai skolu sarindošanai. Tai laikus jāatklāj prasmju robi, jāpalīdz piešķirt atbalstu un jāparāda, vai tas devis rezultātu. Pretējā gadījumā valsts būs precīzi izmērījusi problēmu, bet nebūs to mazinājusi.

IZM ir sākusi ekspertu diskusiju ar mērķi no 2028. gada ieviest jaunu, optimizētu eksaminācijas modeli gan 9., gan 12. klasē. Tas vēl nav tas pats, kas apstiprināts ”vienkāršots” modelis. Pārmaiņām būs jēga tikai tad, ja pilnveidosim ne vien to, kā prasmi mērām, bet arī to, kā to mācām un ko darām ar mērījumu nākamajā nedēļā pēc tā saņemšanas. Eksāmenu skaitļi nav latviešu valodas politikas gala spriedums. Tie ir signāls rīcībai, un šis signāls, ja tam seko atpakaļ līdz ceturtajai klasei, atgādina: valoda sākas sākumskolā, ne eksāmenā.

Rakstu sagatavoja un publicēšanu apmaksā Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK. Pārredzamības paziņojums pieejams šeit.