Kad tur remontdarbus pabeigs, to visu atkal sanesīs iekšā. Jauno mācību gadu sāks vairāk nekā 880 skolēnu, pastāsta direktors Gints Ročāns, un teic, ka sajūtas pirms 1. septembra, kad skola atkal piepildīsies ar ierasto darba dunu, ir pozitīvas.

Kamēr skolēni baudījuši vasaras brīvlaiku, skolā rosījušies celtnieki.

”Ēkā noteikti audzēkņi pamanīs izmaiņas,”

G. Ročāns portālam stāsta, ka kaut kas no remontdarbiem jau sācies mācību gada izskaņā. Pie apjomīgākajiem darbiem var minēt koridora un divu klašu pārvērtības 3. stāvā.

Šajos objektos gan darbs vēl nav pabeigts. Tāpat ir izstrādāts projekts ieejas kāpņu hidroizolācijai.

”Pēdējos gados ir pozitīva dinamika attiecībā uz remontdarbiem,”

vērtēja G. Ročāns.

Iespēju robežās tiek iegādātas arī jaunas mēbeles, lai mācību vide kļūtu mūsdienīgāka un skolēniem patīkamāka.

Direktors uzsver – ja katru gadu izdodas sakārtot kaut daļu skolas, ilgākā laika periodā pārmaiņas kļūst labi redzamas.

Runājot par pedagogu kolektīvu, viss vēl bijis kārtībā līdz pat pagājušajai piektdienai. Negaidīti darbu uzteikusi vācu valodas skolotāja. ”Mēs centīsimies šo jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk.

Zinām, ka pedagogu, īpaši svešvalodu skolotāju, vakances ir samērā sāpīga tēma, un mēs nebūt neesam vienīgā skola, kas ar to saskaras,” atzīst G. Ročāns.

Jaunais mācību gads sākas laikā, kad izglītības nozarē atkal tiek runāts par būtiskām pārmaiņām, tai skaitā vērtēšanu un 9. klašu eksāmeniem. G. Ročāns gan pauž, ka nozarei nepieciešama zināma stabilitāte un konsekvence.

”Ir jābūt tā, ka, šīs pārmaiņas ieviešot, mēs skaidri zinām, ko darām,” vērtē direktors. Bet pārmaiņu biežums un intensitāte var vairot nenoteiktību.

G. Ročāns saka, ka kolektīvā atmosfēra pašlaik ir mierīga, bet neskaidrība vienmēr rada zināmu diskomfortu. Daudzi pedagogi sistēmā strādājuši gadiem un pieredzējuši ne vienu vien reformu.

”Paraudzīsimies līdz galam,” direktors teic, kāds patlaban ir skolotāju noskaņojums. ”Tas, kas uz šo brīdi ir zināms un saprotams, to mēs saprotam. Pārējo sapratīsim laika gaitā, un sekosim līdzi notiekošajam,” viņš saka.

Tikšanās laikā ar Izglītības pārvaldes pārstāvjiem, kas apsekoja skolu, vērtējot tās gatavību jaunā mācību gada uzsākšanai, direktors detalizētāk dalījās ar vajadzībām un risināmiem jautājumiem.

Viens no tiem ir interneta infrastruktūras kapacitāte. Digitālo rīku izmantošana mācību procesā aug, taču esošā tīkla caurlaidība ne vienmēr tiek līdzi vajadzībām.

G. Ročāns norāda, ka, vienlaikus aktīvi pieslēdzoties vairākām ierīcēm, interneta darbība var ievērojami palēnināties. Tas kļūst par ierobežojošu faktoru, piemēram, izmantojot ”Chromebook” datorus un citus digitālos mācību rīkus.

Skolai nepieciešams turpināt arī tehniskā aprīkojuma atjaunošanu.

Daļa agrāk iegādāto projektoru un interaktīvo tāfeļu jau ir novecojušas un būtu jāmaina, lai skolēniem piedāvātais digitālais mācību process atbilstu mūsdienu iespējām. Vēl viena joma, kur skola gribētu spert lielāku soli uz priekšu, ir mājturības un inženierzinību mācību vide.

Daļa tur esošā aprīkojuma kalpo jau vairākus gadu desmitus – gan mēbeles, gan mašīnas. Direktors atzīst, ka mūsdienīgai inženierzinību apguvei nepieciešams arī laikmetīgāks tehniskais aprīkojums.

Uzziņai

Skolēnu un pedagogu skaits Liepājas izglītības iestādēs 2026./2027. m.g.:

• 736 pirmklasnieki;
• 444 10. klašu skolēni;
• 834 pedagogi skolās;
• 3233 pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi;
• 580 pirmsskolas pedagogi.

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.