Militārās tiesas ASV Gvantanamo karabāzē Kubas teritorijā, kur Mohammeds atrodas ieslodzījumā, preses pārstāvis paziņoja, ka prāva sāksies 2028. gada 5. jūnijā.

Mohammeds tiek uzskatīts par vienu no teroristiskās organizācijas “Al Qaeda” kādreizējā līdera Osamas bin Ladena galvenajiem līdzgaitniekiem līdz 2003. gadā viņu aizturēja Pakistānā.

Trīs gadus viņu turēja slepenos Centrālās izlūkošanas pārvaldes cietumos un 2006. gadā pārveda uz Gvantanamo cietumu.

Tiesas prāva ir vairākkārt atlikta, un pagājušajā gadā tika atsaukta vienošanās par vainas atzīšanu, kas paredzētu nāvessoda atcelšanu.

Inženieris, kurš ir apgalvojis, ka vadījis 11. septembra uzbrukumus “no A līdz Z”, bija iesaistīts virknē lielu sazvērestību pret ASV, kur viņš mācījās universitātē.

Viņa nāvējošākā bija 11. septembra operācija, kurā gandrīz 3000 cilvēku gāja bojā pēc tam, kad nolaupītas lidmašīnas ietriecās Dvīņu torņos Ņujorkā un Pentagonā Vašingtonā, bet vēl viena avarēja laukā Pensilvānijā.

Mohammeds arī apgalvo, ka ir palīdzējis 1993. gada Pasaules tirdzniecības centra spridzināšanā, kurā gāja bojā seši cilvēki, un ka 2002. gadā personīgi nocirta galvu ASV žurnālistam Danielam Pērlam.

ASV izmanto izolēto jūras spēku bāzi Gvantanamo, lai turētu kaujiniekus, kas tika sagūstīti “karā pret terorismu” pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, cenšoties neļaut apsūdzētajiem pieprasīt tiesības saskaņā ar ASV likumiem.

Iestādē tās maksimālās noslodzes laikā tika turēti aptuveni 800 ieslodzīto, bet kopš tā laika viņi pakāpeniski ir nosūtīti uz citām valstīm, bet Gvantanamo ir palikusi neliela daļa.