Ilggadējs Putina līdzgaitnieks žurnālam izteica pieņēmumu, ka Putins pagājušajā nedēļā notikušo ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa vizīti Maskavā uztvēris kā ASV vājuma pazīmi. Pēc avota teiktā, Putins tieši tāpat interpretējis arī Retklifa priekšgājēja Viljama Bērnsa vizīti 2021. gada novembrī.

22. augustā Putins izteicās, ka Ukraina ar saviem uzbrukumiem ir atvērusi “Pandoras lādi”, un solīja atbildes triecienus Ukrainas ekonomikas jutīgākajiem sektoriem.

“Neviens nevar zināt, kas notiek Putina kunga galvā. Taču kara eskalācijas iemesli, tāpat kā pats lēmums par iebrukumu, ir iekšēja rakstura. Viņa galvenais mērķis vienmēr ir bijis saglabāt savu varu un, galu galā, savu dzīvību,” teikts žurnāla “The Economist” rakstā.

Žurnāls norāda, ka Krievijas elites vidū valda pesimistiskas noskaņas. “Kā norāda viens avots, galvenā problēma slēpjas ne tik daudz ekonomikā vai militāro panākumu trūkumā, cik laikā, kas veltīgi iztērēts karam,” raksta “The Economist”. “Neviena no Krievijas ekonomiskajām vai politiskajām problēmām nav letāla Putina kungam,” precizē raksta autori.

“Krievijas sistēma iecietīgi izturas pret vardarbību, bet nepiedod neveiksmes. Iespējams, viņš [Putins] uzskata, ka kara pārtraukšana, nesasniedzot pat minimālo mērķi – ieņemt visu Donbasu [Ukrainas] austrumos – pakļaus viņu fiziskam riskam,” spriež raksta autori.

“The Economist” apgalvo, ka Putins kādā brīdī esot teicis saviem līdzgaitniekiem, ka viņu pakāršot.