Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no savas eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo “Reuters” avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni.

Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām – galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Neraugoties uz saspīlētajām attiecībām starp Krieviju un Baltijas valstīm, Krievijas graudu pārvadājumi caur Baltijas valstīm ir turpinājušies, lai gan, kā norāda analītiķi, pagājušajā sezonā to apjoms samazinājās līdz aptuveni vienam miljonam tonnu no 2,5 miljoniem tonnu pirms diviem gadiem.

“Baltijas reģions, ziemeļrietumi, šobrīd ir galvenais resurss,” teica konsultāciju uzņēmuma “Sovecon” vadītājs Andrejs Sizovs. “Domāju, ka septembrī mēs redzēsim strauju kravu apjoma pieaugumu caur Baltijas valstīm un caur Krievijas Baltijas jūras ostām.”

Lauksaimnieku lobiju grupas “Krievijas graudu savienība” vadītājs Arkādijs Zločevskis lēš, ka Krievijas eksports caur Baltijas valstīm šajā sezonā varētu sasniegt piecus līdz sešus miljonus tonnu vai pat desmit miljonus tonnu, ja kļūs pieejamas arī Igaunijas ostas.

“Sovecon” pārstāvis Sizovs lēš, ka potenciālais eksporta apjoms caur Baltijas valstu ostām varētu būt no 200 000 līdz 400 000 tonnām mēnesī, kas ir divreiz vairāk nekā viņa aplēses attiecībā uz Krievijas Baltijas termināļiem.

Kopējā graudu pārkraušanas jauda visās trīs Baltijas valstīs pārsniedz 18 miljonus tonnu gadā, taču tās apstrādā arī graudus no citām Eiropas valstīm.

Kad Krievija kļuva par nozīmīgu dalībnieku globālajā lauksaimniecības tirdzniecībā un pasaules lielāko kviešu eksportētāju, tā uzcēla graudu termināļus Visockas un Ustjlugas ostās. Graudus var pārvadāt arī caur Sanktpēterburgas un Kaļiņingradas ostām.

Krievijas ostu kopējā jauda Baltijas jūrā tiek lēsta līdz septiņiem miljoniem tonnu graudu gadā.

Neskatoties uz to paplašināšanu, šī jauda nav pietiekama, lai pilnībā aizstātu Azovas un Melnās jūras ostas. Zločevskis lēš, ka labākajā gadījumā visas pārējās Krievijas ostas kopā ar sauszemes transportu varētu apkalpot tikai apmēram pusi no kravu apjoma, kas parasti tiktu pārvadāts caur Azovas un Melnās jūras ostām.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.