Konkrētu lēmumu par to valdība gan vēl plāno pieņemt nākamnedēļ.

Premjers sacīja, ka ir pārrunājis ar Ukrainas premjeru šo jautājumu, prasot, kā Latvijai reaģēt saistībā ar to, ka Krievija ir bloķējusi Melnās jūras kanālu graudu transportēšanai.

Kulbergs norādīja, ka Krievija Ukrainā zagtos graudus jauc kopā ar Krievijas graudiem un tos transportē caur citu valstu ostām, un patlaban tranzīta graudu kravu spiediens tiekot izdarīts uz visām Baltijas ostām.

Premjeram esot bijis pārsteigums, ka PVD visus kara gadus neesot bijušas tiesības tranzīta graudu kravas kontrolēt. Ar valdības lēmumu šādas tiesības tikšot dotas. Ukraina esot gatava sūtīt uz Latviju savus ekspertus, kuri vislabāk varēšot pateikt, kuri graudi tiek audzēti Ukrainā un vai Latvijā nonākušās tranzīta graudu kravas nav ar Ukrainā zagtajiem graudiem.

2024. gadā Lietuva, Ukraina un Lielbritānijas Vides, pārtikas un lauku lietu departaments noslēdza trīspusēju saprašanās memorandu par graudu pārbaudes shēmu. Lietuvas noteikumi paredz, ka, pārbaudot noteiktas tranzīta kravas, paraugi tiek ņemti no visiem vilciena vagoniem vai transportlīdzekļiem, un laboratoriskie izmeklējumi tiek veikti tieši izcelsmes noteikšanai. Šādu sadarbības memorandu esot plānots noslēgt arī Latvijai, informēja Kulbergs.

Nākamnedēļ valdība, iespējams, varētu lemt par iespēju aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Latviju.

Kulbergs uzdevis nozaru ministrijām jau tuvākās nedēļas laikā izstrādāt pastiprinātas prasības attiecībā uz iesniedzamo pierādījumu apjomu, tostarp papildu deklarācijām un apliecinājumiem, lai pārliecinātos, ka pārkraujamie vai tranzītā pārvadājamie graudi nav iegūti Ukrainas pagaidu okupētajās teritorijās.

Sadarbībā ar Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministriju uzdots izveidot Ukrainas izcelsmes graudu pārbaudes mehānismu. Tas paredzēs Ukrainas institūciju rīcībā esošo datu izmantošanu, dokumentu un kravu izsekojamības pārbaudi, kā arī tehnisko risinājumu izveidošanu laboratorisko pārbaužu veikšanai. Graudu izcelsmes kontroles stiprināšanā gatavi iesaistīties arī nozares uzņēmumi, sniedzot valsts institūcijām praktisku atbalstu efektīvākas izsekojamības sistēmas veidošanā un riskanto kravu identificēšanā.

Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu, Finanšu, Zemkopības un citām iesaistītajām ministrijām uzdots sagatavot juridiski pamatotus priekšlikumus ierobežojošu pasākumu noteikšanai graudiem, par kuriem pastāv pamatotas aizdomas vai iegūti pierādījumi, ka tie nāk no Ukrainas pagaidu okupētajām teritorijām. Izvērtējums un konkrētie priekšlikumi būs jāiesniedz Ministru kabinetā.

Jau ziņots, ka Kulbergs uzdevis veikt pārbaudi tranzīta graudu izcelsmei Latvijas ostās.

Šverna iepriekš skaidroja, ka pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un premjerministru Serhiju Korecki Latvijas Ministru prezidenta rīcībā ir Ukrainas puses sniegta informācija par ievērojamiem okupētajās Ukrainas teritorijās zagto graudu apjomiem un risku, ka daļa šo graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu tikt pārvietota arī caur Latvijas ostām.

“Šī ir ļoti nopietna informācija, kuru Latvija nedrīkst ignorēt. Ja Ukrainas augstākās amatpersonas norāda uz šādu risku un vienlaikus redzam neraksturīgu Krievijas graudu tranzīta pieprasījuma pieaugumu, mūsu pienākums ir rīkoties nekavējoties. Mēs nedrīkstam ļaut mūsu dzelzceļam un ostām kalpot par Krievijas kara ekonomikas rezerves koridoru,” uzsver Kulbergs.

Vēstīts arī, ka Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.

Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo “Reuters” avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni.

Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām – galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.