Valainis teica, ka par šādiem riskiem valdības kolēģus brīdinājis jau iepriekš.

Toreiz viņš norādījis, ka nepieciešama konkrēta rīcība, lai degvielas cenu kāpums pēc iespējas mazāk skartu Latvijas iedzīvotājus un tautsaimniecību.

EM valdībā iesniedza risinājumus, taču ne visi no tiem guva nepieciešamo politisko atbalstu.

Valainis atzīmēja, ka patlaban redzams, ka bažas par degvielas cenu ietekmi uz tautsaimniecību nav bijušas teorētiskas.

Dīzeļdegvielas sadārdzinājums, visticamāk, palielinās transporta, ražošanas, lauksaimniecības un citu nozaru izmaksas, kas tālāk rada spiedienu uz preču un pakalpojumu cenām.

Tāpēc, viņaprāt, jāpastiprina valsts atbalsts tautsaimniecībai un jāatgriežas pie EM piedāvātā virspeļņas jeb solidaritātes maksājuma degvielas tirgotājiem.

Tā mērķis ir panākt, lai valsts samazinātā akcīzes nodokļa ieguvums nonāktu pie patērētājiem, nevis paliktu pie tirgotājiem.

Jau ziņots, ka 14. aprīlī valdība atbalstīja EM rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Regulējuma darbība bija plānota līdz 2026. gada 31. decembrim, un to bija iecerēts aktivizēt ar Ministru kabineta noteikumiem, ņemot vērā situāciju tirgū.

Ieņēmumus bija paredzēts novirzīt degvielas apgādes drošības stiprināšanai.

Par likumprojektu tika iesniegti vairāki iebildumi no uzņēmēju organizācijām un valsts institūcijām.

Degvielas tirgotāji to neatbalsta, uzsverot pretrunas ar brīvā tirgus principiem un iespējamos juridiskos riskus.

Saeimā EM izstrādātais degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojekts neguva atbalstu.