SPKC iesaka trakumsērgas riska gadījumā nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību
Ja cilvēku sakodis vai saskrāpējis ar trakumsērgu iespējami inficēts dzīvnieks vai tā siekalas nonākušas uz bojātas ādas vai gļotādas, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
LETA
Latvijā cilvēku saslimšanas ar trakumsērgu gadījumi reģistrēti 1993., 1996., 2003. un 2019. gadā – pa vienam gadījumam katrā no šiem gadiem. SPKC norāda, ka 2019. gadā saslimušais pacients bija inficējies ārpus Latvijas.
Savukārt dzīvniekiem pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas dzīvniekiem – 2012. gadā. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.
Koduma vai skrāpējuma vieta vispirms desmit līdz 15 minūtes rūpīgi jāmazgā ar ziepēm un lielu ūdens daudzumu, lai brūci mehāniski attīrītu no dzīvnieka siekalām. Pēc tam jāvēršas ārstniecības iestādē, kur mediķi izvērtēs inficēšanās risku un lems par turpmāko rīcību, tostarp vakcinācijas nepieciešamību.
Ar trakumsērgu visbiežāk inficējas pēc slima dzīvnieka koduma, tā siekalām nokļūstot brūcē. Inficēšanās iespējama arī tad, ja dzīvnieka siekalas nonāk uz saskrāpētas vai citādi bojātas ādas, kā arī acu, deguna vai mutes gļotādas.
Lai novērtētu trakumsērgas risku, ārstam nepieciešama informācija par vietu un apstākļiem, kuros noticis kontakts ar dzīvnieku, tostarp par to, vai dzīvnieka uzbrukums bijis provocēts. Tāpat jānorāda dzīvnieka suga, vai tas bijis vakcinēts pret trakumsērgu un vai iespējams nodrošināt tā veterinārmedicīnisko novērošanu.
Pieskaršanās dzīvniekam, tā barošana vai dzīvnieka siekalu nokļūšana uz nebojātas ādas nerada nepieciešamību vakcinēties. Savukārt vakcinācija nepieciešama, ja radies virspusējs ādas bojājums vai skrāpējums bez asiņošanas, kā arī tad, ja cilvēks sakosts vai saskrāpēts vai dzīvnieka siekalas nokļuvušas uz gļotādas vai bojātas ādas.
Vakcinācija jānozīmē visos gadījumos, kad pastāv inficēšanās risks, neatkarīgi no tā, vai cilvēkam ir kontrindikācijas vakcinācijai. Tā jāsāk iespējami ātri, lai novērstu vīrusa nonākšanu centrālajā nervu sistēmā. Ja ārsts nolēmis sākt vakcināciju, no tās nedrīkst atteikties vai patvaļīgi pārtraukt vakcinācijas kursu, skaidro SPKC.
Ja suni vai kaķi iespējams veterinārmedicīniski novērot un tas desmit dienas pēc kontakta ir dzīvs un vesels, vakcinācijas kursu var pārtraukt, pamatojoties uz veterinārārsta sniegto informāciju. Ja dzīvnieks nav zināms, ir klaiņojošs vai tā novērošana nav iespējama, jāveic pilns vakcinācijas kurss, norāda speciālisti.
Bērnu un pieaugušo vakcināciju pret trakumsērgu pēc saskares ar slimu vai iespējami inficētu dzīvnieku apmaksā no valsts budžeta.
Trakumsērga ir ļoti bīstama vīrusu infekcijas slimība, ar kuru var slimot zīdītāji, norāda centrā. Pēc slimības klīnisko simptomu parādīšanās tā nav ārstējama un beidzas ar saslimušā cilvēka vai dzīvnieka nāvi. Vienīgais efektīvais veids, kā novērst saslimšanu pēc iespējamas inficēšanās, ir laikus sākta vakcinācija.
Laiks no vīrusa nonākšanas organismā līdz pirmajām slimības pazīmēm var ilgt no aptuveni desmit dienām līdz gadam vai pat ilgāk, tomēr visbiežāk inkubācijas periods cilvēkam ir viens līdz trīs mēneši. Tas var būt īsāks, ja cilvēkam ir daudz dziļu kodumu vai tie atrodas galvas vai plaukstu rajonā.
Agrīnie trakumsērgas simptomi nav specifiski un var līdzināties gripai, izraisot drudzi, galvassāpes un vispārēju vājumu. Koduma vietā iespējama dedzināšana, nieze, nejutīgums vai sāpes, retāk arī tūska un apsārtums.
Slimībai progresējot, var rasties bezmiegs, nemiers, apjukums, uzbudinājums, halucinācijas, pastiprināta siekalošanās, elpošanas un rīšanas traucējumi, rīkles un balsenes krampji, agresīva uzvedība un paralīze. Akūtais slimības periods parasti divu līdz desmit dienu laikā beidzas ar slimnieka nāvi.
SPKC iesaka izvairīties no saskares ar savvaļas dzīvniekiem un nepazīstamiem mājdzīvniekiem, kā arī netuvoties dzīvniekiem, kuri uzvedas neparasti. Slims savvaļas dzīvnieks var būt agresīvs vai, gluži pretēji, neraksturīgi rāms un censties tuvoties cilvēkam. Par šādiem dzīvniekiem jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).
Bērniem jāmāca neaiztikt svešus un klaiņojošus dzīvniekus arī tad, ja tie izturas draudzīgi, iesaka SPKC. Savukārt mājdzīvnieku īpašniekiem jānodrošina regulāra suņu, kaķu un mājas sesku vakcinācija pret trakumsērgu.
Jau vēstīts, ka saistībā ar divu suņu uzbrukumu piektdien, 4. septembrī, Carnikavas bērnudārza “Riekstiņš” audzēkņiem Valsts policijā ir sākts kriminālprocess. Policija ir sākusi kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 20. nodaļu “Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību”. Pašlaik notiek izmeklēšana, suņu saimnieks ir noskaidrots.
Kā vēstīts, piektdien 19 Carnikavas bērnudārza “Riekstiņš” bērnu grupa skolotājas un skolotāja palīga pavadībā bija devusies iepriekš saskaņotā pastaigā ārpus izglītības iestādes teritorijas, ievērojot apstiprināto pastaigas maršrutu. Pastaigas laikā bērnu grupai pietuvojās divi nepieskatīti suņi. Incidentā cietuši seši bērni, no kuriem divi tika hospitalizēti. Cietis arī viens no bērnus pavadošajiem pedagogiem, kurš centās suņus noturēt, lai pasargātu bērnus.
PVD skaidroja, ka suņiem, kuri Carnikavā uzbruka bērniem, nav praktizējošā veterinārārsta noteiktajā termiņā veikta revakcinācija pret trakumsērgu.
PVD norāda, ka patlaban dzīvnieki ir klīniski veseli un trakumsērgas pazīmes tiem nenovēro. PVD drošības nolūkos ir uzdevis dzīvnieku īpašniekam nodrošināt dzīvnieku izolēšanu un novērošanu.
Ja desmit dienu laikā netiks novērotas slimības klīniskās pazīmes, suņiem būs jāveic atkārtota vakcinācija pret trakumsērgu, skaidro dienestā. Tāpat PVD pirmdien paņems paraugus, lai laboratoriski noteiktu trakumsērgas antivielu līmeni suņu asinīs.