Grozījumi paredz nirējam pienākumu par niršanu ārpus aizliegtajām teritorijām jūrā ziņot Krasta apsardzei.

Likumprojekts paredz paplašināt niršanai aizliegtās teritorijas, nosakot tās ne tikai vietās, kur atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai vai cilvēka veselībai un dzīvībai, bet arī virs zemūdens infrastruktūras objektiem.

Niršanai aizliegtās teritorijas virs valstij svarīgas zemūdens infrastruktūras noteiks Ministru kabinets.

Grozījumi sagatavoti pēc Krasta apsardzes dienesta iniciatīvas. To mērķis ir mazināt administratīvo slogu un ieviest efektīvāku tiesisko regulējumu niršanai jūrā, kā arī ierobežot nepiederošu personu piekļuvi zemūdens infrastruktūras objektiem, tādējādi stiprinot valsts drošību un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāve sēdē skaidroja, ka likumprojektā plānots atteikties no niršanas atļaujām, kas paredzēja 30 dienas iepriekš paziņot Krasta apsardzei par niršanu. Krasta apsardze pēc tam attiecīgi sazinājās ar atbildīgajām institūcijām un izsniedza atļauju. Savukārt patlaban šādas atļaujas nebūtu jāgaida, bet tikai jāpaziņo par to 24 stundas iepriekš.

Ministrijā skaidro, ka likumā tiks noteikts pienākums jebkurai personai vismaz 24 stundas pirms niršanas jūrā paziņot Krasta apsardzei par niršanu ārpus aizliegtajām teritorijām. Diennakts laika periods noteikts, lai Krasta apsardze varētu izvērtēt, vai plānotajā niršanas vietā nenotiek vai nav plānoti paaugstinātas bīstamības manevri, piemēram, militārās mācības, kuru laikā attiecīgais rajons varētu tikt uz laiku slēgts kuģošanai.

Paziņošanas kārtībā tiks noteikta Krasta apsardzes dienesta kontaktinformācija, kur jāziņo par niršanu jūrā, kā arī informācijas apmērs, kas jāiesniedz par kuģošanas līdzekli, tā vadītāju un personām uz klāja, no kura tiks veikta niršana, precīza niršanas vieta un informācija par personu, kas veiks niršanu jūrā.