Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, plānots attīstīt agrīnu lasītprasmes un citu pamatprasmju diagnostiku, kā arī nodrošināt mērķētu atbalstu skolēniem, kuri nesasniedz pamatprasmju līmeni. Īpaša uzmanība paredzēta skolēniem ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām.

Līdztekus plānots stiprināt pedagogu metodisko atbalstu lasītprasmes un tekstpratības attīstīšanai visos mācību priekšmetos, ne tikai latviešu valodas stundās. Tāpat izcelta mācību procesa kvalitāte un skolēnu koncentrēšanās spējas, regulārs skolu apmeklējums un tehnoloģiju jēgpilna izmantošana mācībās.

PISA rezultāti nav pamats jaunai visaptverošai izglītības reformai, uzskata IZM. Tā vietā ministrija vēlas precīzāk fokusēt jau īstenoto izglītības politiku uz pamatprasmēm, agrīnu problēmu identificēšanu un mērķētu atbalstu skolēniem un pedagogiem.

Turpmākie pasākumi tiks izstrādāti, salīdzinot PISA datus arī ar citu starptautisko pētījumu un Latvijas izglītības kvalitātes monitoringa rezultātiem.

Kā vēstīts, Latvijas skolēnu zināšanas pēdējos desmit gados ir būtiski pasliktinājušās, īpaši lasīšanā, liecina PISA jaunākie novērtējuma dati.

Pētījumā 15 gadus veci jaunieši pildīja uzdevumus matemātikā, lasīšanā, dabaszinātnēs, kā arī risināja uzdevumus digitālajā vidē.

Salīdzinot ar 2015. gadu, Latvijas skolēnu vidējais rezultāts lasīšanā samazinājies par 51 punktu, kas ir teju divreiz lielāks kritums nekā vidēji OECD valstīs.

2025. gada pētījumā Latvijas skolēni lasīšanā vidēji ieguvuši 430 punktus, kamēr OECD valstu vidējais rādītājs ir 461 punkts. 41% skolēnu nav sasnieguši minimālo lasītprasmes līmeni, bet augstāko līmeni uzrādījuši tikai 2,6% skolēnu.

Pētījums liecina, ka lasītprasmes problēma saistīta arī ar skolēnu spēju koncentrēties un noturēt uzmanību. Turklāt šīs problēmas nav radušās pamatskolas beigās. Līdzīgs lasītprasmes kritums bija redzams jau sākumskolas posmā veiktajā starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā (PIRLS).

Dabaszinātnēs skolēni ieguvuši vidēji 468 punktus, bet matemātikā – 460 punktus. Salīdzinot ar 2015. gadu, dabaszinātņu rezultāts samazinājies par 17 punktiem, bet matemātikā – par 23 punktiem.

Savukārt datoriskajā problēmsrisināšanā Latvijas skolēnu vidējais rezultāts ir 507 punkti, kas pārsniedz OECD valstu vidējo rādītāju – 500 punktus.

Skolēnu rezultāti dažādās skolās būtiski atšķiras, taču skolas atrašanās vieta pati par sevi būtiski neietekmē sniegumu. Liela nozīme ir skolēnu sastāvam un apstākļiem, kādos notiek mācības, norāda pētnieki.