“Izmeklēšana nedaudz ieilgs, jo savāktās atlūzas ir rūpīgi jāizpēta. Jāapzinās, ka bezpilota lidaparātu korpusi galvenokārt ir ļoti līdzīgi. Es domāju materiālus, no kuriem tie ir izgatavoti – dažādu tipu bezpilota lidaparāti ir diezgan līdzīgi,” viņš sacīja Lietuvas sabiedriskajam radio.

Pēc ministra teiktā, ir nepieciešams arī aprīkojums, kas palīdzēs rekonstruēt bezpilota lidaparāta lidojuma trajektoriju un iespējamo palaišanas vietu.

“Svarīgs ir dzinējs, svarīgas ir citas inženiertehniskās detaļas, lai mūsu speciālisti varētu precīzi novērtēt visus apstākļus, ko no viņiem tagad sagaida,” sacīja Kauns.

Ministrs atteicās apstiprināt pieņēmumus, ka bezpilota lidaparāts, kas ielidoja Lietuvā no Baltkrievijas puses, varētu būt Krievijas izcelsmes, jo viņam pagaidām nav tam pierādījumu.

“Tomēr Krievija veic provokācijas NATO dalībvalstīs. Un tādas valstis kā, piemēram, Vācija, jau tieši nosauc personas, kas ir atbildīgas par provokācijām to teritorijā. Kad mēs saņemsim precīzus datus par visiem incidentiem, mēs tieši tāpat skaidri pateiksim, kas aiz tā visa stāv. Vienkārši negribam spekulēt, gribam visā precīzi izprast situāciju un visu informāciju pamatot ar pierādījumiem, jo mēs esam demokrātiskas valstis, mēs nemelojam, kā to dara Krievija,” teica Kauns.

Jau ziņots, ka naktī uz otrdienu Lietuvā dislocētie NATO iznīcinātāji Kašadores rajonā notrieca no Baltkrievijas ielidojušu dronu, kura izcelsme un maršruts nav zināms. Ir noskaidrots, ka dronā bijušas sprāgstvielas, un Lietuvas sapieri tās neitralizēja pēc tam, kad tas tika notriekts.

Turpinoties Krievijas un Ukrainas karam, pēdējo mēnešu laikā Lietuvā vairākkārt ielidojuši droni, taču bezpilota lidaparāts valsts gaisa telpā notriekts pirmo reizi. Iepriekš droni notriekti Latvijā un Igaunijā. Parasti Baltijas valstu gaisa telpā ielido Ukrainas droni, kas devušies uzbrukumā mērķiem Krievijā, taču novirzīti no kursa ar Krievijas radioelektroniskā kara līdzekļiem.