Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (JV) kā pozitīvu aspektu izcēla lielo jauno iniciatīvu skaitu, taču viņa pauda šaubas par to, kā visas ieceres varēs īstenot.

Viņas ieskatā būtu jāvērtē arī tas, kas no iepriekš solītā nav paveikts.

Kā vienu no piemēriem deputāte minēja aizsardzību pret droniem, kritizējot situāciju, kurā salīdzinoši lēti droni tiek notriekti ar nesamērīgi dārgiem militāriem līdzekļiem.

EP deputāte kritizēja arī to, ka joprojām nav panākts risinājums par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu.

Viņa apšaubīja, vai Beļģijas iebildumiem vajadzētu kavēt šāda risinājuma panākšanu, uzsverot, ka līdzekļi nepieciešami gan Ukrainas atbalstam, gan pašas Eiropas aizsardzībai.

Savukārt fon der Leienas ieceri veidot Eiropas Drošības padomi Vaidere vērtēja pozitīvi, īpaši izceļot ieceri šādā formātā iesaistīt Ukrainu, Lielbritāniju un Kanādu.

Viņa atzina, ka pagaidām nav skaidrs, kā šī padome darbosies, piebilstot, ka tai nevajadzētu veidoties kā alternatīvai NATO.

EP deputātes ieskatā NATO un tā 5. pantā noteiktās kolektīvās aizsardzības garantijas joprojām ir drošības pamats.

Eiroparlamentārietis Mārtiņš Staķis (P) kā nozīmīgu jaunumu izcēla fon der Leienas piedāvājumu Kanādai kļūt par pirmo ES asociēto dalībvalsti.

Viņš uzsvēra, ka Kanāda Latvijai ir īpaši svarīga drošības partnere un tās ciešākai tuvināšanai ES ir stratēģiska nozīme.

Staķis pieļāva, ka līdzīgs statuss nākotnē varētu kļūt par alternatīvu arī situācijās, kad kādas ES kandidātvalsts pilntiesīgu uzņemšanu ES kavētu atsevišķu dalībvalstu iebildumi.

“Tas ir alternatīvs statuss, kādā veidā mēs varētu virzīties uz priekšu, neaizcērtot šai valstij durvis,” sacīja Staķis, piebilstot, ka fon der Leienas iecere šādu statusu vispirms piedāvāt Kanādai ir tālredzīgs solis.

Tikmēr EP deputāte Sandra Kalniete (JV) aicināja nesteigties ar secinājumiem par Kanādai piedāvātā asociētās dalībvalsts statusa saturu, jo fon der Leiena šo iniciatīvu paziņojusi savas uzrunas laikā un pagaidām nav skaidrs, ko tieši šāds statuss nozīmētu.

Eiroparlamentāriete atzīmēja, ka ES jau ir asociācijas līgumi ar daudzām valstīm, tādēļ vēl jānoskaidro, vai EK prezidente ar asociētās dalībvalsts statusu domājusi jaunu un ciešāku partnerības modeli.

Viņa arī skaidroja, ka tas būtu nopietns lēmums, par kuru būtu vajadzīgs ES Padomes lēmums, bet, atkarībā no izvēlētās juridiskās formas, jautājums varētu nonākt arī EP.

Kalniete Kanādas ciešāku sadarbību ar ES uzskata par nozīmīgu gan drošības, gan Arktikas politikas kontekstā.

Viņa norādīja uz Krievijas un Ķīnas interesi par Arktiku un uzsvēra, ka arī Eiropai šim reģionam jāpievērš lielāka uzmanība.

EP deputāte atgādināja arī par Kanādas militāro klātbūtni Latvijā un ieguldījumiem Ādažos, tādēļ, viņasprāt, drošība un militārā sadarbība varētu kļūt par nozīmīgu ciešāku ES un Kanādas attiecību daļu.

Eiroparlamentārietis Ivars Ijabs (LA) fon der Leienas ikgadējo uzrunu raksturoja kā “rituālu darbību”, kurā EK prezidente cenšas uzrunāt dažādas auditorijas, tomēr šā gada runu kopumā vērtēja kritiski.

Viņš atzīmēja, ka runā apskatīts plašs jautājumu loks, tostarp klimats, migrācija, konkurētspēja un tehnoloģijas, taču tajā pietrūcis jautājums par austrumu robežas aizsardzību un investīcijām.

Ijabs atgādināja, ka iepriekš izskanējušas iniciatīvas ES austrumu robežas stiprināšanai, tostarp saistībā ar aizsardzību pret droniem, bet šoreiz šie jautājumi neesot bijuši starp galvenajiem uzrunas akcentiem.

Viņš pozitīvi vērtēja fon der Leienas sacīto par ES konkurētspēju un tehnoloģisko attīstību, tostarp nepieciešamību mākslīgā intelekta jomā vairāk koncentrēties uz industriāliem un ražošanas risinājumiem, nevis censties atkārtot ASV un Ķīnas lielo valodas modeļu attīstības ceļu.

Viņš arī uzsvēra, ka fon der Leienas teiktais liecina par joprojām pastāvošu vienprātību Ukrainas atbalsta jautājumā ES institūcijās.

Pēc EP deputāta domām, runā nav skarti atsevišķi jautājumi, kuriem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, piemēram, par Krievijas iesaldētajiem aktīviem.

EP deputāts Reinis Pozņaks (AS) kā būtiskāko pozitīvo vēstījumu izcēla to, ka drošība un aizsardzība saglabājas starp ES prioritātēm un atbalstu Ukrainai paredzēts stiprināt.

Viņš pozitīvi vērtēja arī ieceri veidot ciešākas attiecības ar Kanādu, uzsverot, ka Eiropai, tiecoties pēc lielākas autonomijas, vienlaikus vajadzīgi partneri.

Eiroparlamentārietis uzsvēra Kanādas tehnoloģiskās iespējas un dabas resursus.

Savukārt EP deputāts Roberts Zīle (NA) kritiski vērtēja fon der Leienas piedāvājumu drošības jomā.

Viņš uzsvēra, ka daļa apdraudējumu jau rada tiešas sekas iedzīvotāju ikdienai, kā piemēru minot situācijas, kad tiek slēgtas skolas, traucēta vilcienu satiksme vai apgrūtināta piekļuve veselības aprūpei.

Zīle atgādināja par iepriekš izziņotajām iniciatīvām ES austrumu flanga un aizsardzības pret droniem stiprināšanai, paužot neapmierinātību ar to īstenošanas tempu un finansējuma apmēru.

Viņa ieskatā fon der Leienas uzrunā pietrūcis arī izvērtējums par to, kas no līdzšinējām iniciatīvām ir izdevies un kas nav.

Arī ieceri izveidot Eiropas Drošības padomi un jaunus drošības mehānismus Zīle vērtēja kritiski.

Viņu nepārliecina jaunu struktūru veidošana paralēli NATO, jo tas, viņaprāt, var prasīt daudz laika, nedodot tūlītēju praktisku ieguldījumu Baltijas valstu drošībā.

Taču EP viceprezidents atzina, ka ciešāka sadarbība ar Kanādu pašreizējā situācijā ir izdevīga gan Eiropai, gan Kanādai.

EP deputāts Nils Ušakovs (S) uzsvēra, ka fon der Leienas uzrunā bijuši vairāki simboliski un reģionam būtiski vēstījumi par drošību un ekonomiku, tomēr viņam būtiskākais jautājums ir par šo ieceru finansiālo segumu.

Viņaprāt, ar EK prezidentes uzrunā minētajiem jaunajiem nodokļiem nepietiks, lai papildus finansētu pašreizējās ES ambīcijas, nemaz nerunājot par jaunām iniciatīvām.

Pēc eiroparlamentārieša paustā, neatbildēts paliek jautājums, kur ES iegūs līdzekļus gan drošības stiprināšanai, gan pierobežas reģionu atbalstam.

Viņš uzsvēra, ka pierobežā nepieciešams finansēt ne tikai militāro infrastruktūru, bet arī atbalstīt tur dzīvojošos cilvēkus.