Baidoties no avotu atklāšanas ar MI, Ziemeļvalstu mediji atsauc dokumentālo filmu par Krievijas spiegošanu
Dānijas sabiedriskā raidorganizācija DR un Norvēģijas NRK izņēmušas no saviem straumēšanas pakalpojumiem dokumentālo filmu par Krievijas izlūkošanas darbībām, baidoties, ka mākslīgā intelekta rīki varētu tikt izmantoti, lai identificētu anonīmos avotus, pirmdien paziņoja NRK.
LETA
Sākotnēji 2023. gadā pārraidītā dokumentālo filmu sērija “Skyggekrigen” (“Ēnu karš”) tika veidota sadarbībā ar četrām Ziemeļvalstu sabiedriskajiem raidorganizācijām un veltīta iespējamajai Krievijas spiegošanai Ziemeļeiropā.
Konkrēti, sērijā tiek apgalvots, ka vismaz 50 Krievijas civilie kuģi, iespējams, tikuši izmantoti, lai slepeni vāktu informāciju.
Sērija arī pievērsās kuģiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie ir kartografējuši jutīgas infrastruktūras objektus, lai veiktu iespējamas sabotāžas darbības.
“”Skyggekrigen” ir Ziemeļvalstu kopražojums. Tāpēc mēs uz laiku atsaucām “Skyggekrigen”, kad DR mums paziņoja, ka tā ir rīkojusies tāpat,” norādīja NRK dokumentālo raidījumu “Brennpunkt” galvenais redaktors Frode Frojlands.
Lēmums tika pieņemts kā piesardzības pasākums, lai novērstu mākslīgā intelekta izmantošanu dokumentālajā sērijā minēto anonīmo avotu identifikācijai.
“NRK mēs “Skyggekrigen” anonimizējām pilnīgi drošā veidā, kad tas tika publicēts pirmoreiz. Tāpēc pašlaik mēs esam procesā, lai to atkal izliktu tiešsaistē,” piebilda Frojlands.
Saskaņā ar Agderas Universitātes mākslīgā intelekta profesora Mortena Gudvina teikto, nepietiekama anonimizācija var ļaut identificēt avotus.
“Mākslīgais intelekts ir kļuvis ļoti prasmīgs satura deanonimizācijā, vismaz gadījumos, kad anonimizācija ir veikta nepietiekami. Tas attiecas uz attēliem, skaņu, kustībām un video,” viņš teica NRK.
Ar mākslīgā intelekta parādīšanos medijiem, kas vēlas aizsargāt avota anonimitāti, ir jānodrošina, ka avota seja un apkārtne tiek izpludināta pilnībā, nevis tikai daļēji un ka viņa balss tiek pilnībā mainīta, viņš uzsvēra.