Šis lēmums ir vēl viens solis ceļā uz iespējamu aizmugurisku prāvu saistībā ar 1994. gada 18. jūlijā sarīkoto sprādzienu, kurā tika nogalināti 85 cilvēki un ievainoti vēl 300.

Sprādziens, kas bija vērsts pret Argentīnas Izraēliešu savstarpējās palīdzības apvienību (AMIA), ir viena no lielākajām traģēdijām šīs valsts vēsturē.

Saistībā ar to neviens nav ticis aizturēts.

“Lēmumu veikt šo uzbrukumu pieņēma Irānas režīma augstākās aprindas 1993. gada augustā, uzticot to “Hizbollah”,” paziņojumā sacīja tiesnesis Daniels Rafekass.

Septiņi no apsūdzētajiem bija augstos amatos Irānā, kad notika šis uzbrukums.

Apsūdzētais libānietis bija Irānas atbalstītās šiītu kaujinieku organizācijas “Hizbollah” loceklis.

Divi citi apsūdzētie tika izslēgti no lietas pierādījumu trūkuma dēļ.

Prāva tagad ir reāli iespējama, tomēr apsūdzētie var pārsūdzēt apsūdzību.

Argentīnas prezidents Havjers Milejs, kurš ir Izraēlas sabiedrotais, sociālajos medijos atzinīgi novērtēja šo lēmumu.

“Morāle kā valsts politika,” Milejs rakstīja platformā “X”.

Argentīna un Izraēla ilgu laiku ir norādījušas uz Irānu kā šī uzbrukuma vaininieku, bet Irāna to ir vienmēr noliegusi.

Argentīnas tiesas pērn atzina par iespējamu aizmugurisku prāvu saistībā ar šo sprādzienu.

Uzbrukums AMIA notika divus gadus pēc tam, kad sprādzienā Izraēlas vēstniecībā Buenosairesā gāja bojā 29 cilvēki.

Argentīnā mīt Latīņamerikas lielākā ebreju kopiena.