Pēc ES valstu ārlietu ministru sanāksmes Kallasa pirmdien uzsvēra, ka sankcijas ir galvenais pīlārs ES atbildē uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā 2022. gadā.

Viņa piebilda, ka amatpersonu mērķis ir drīz pabeigt sarunas par Krievijas sankciju pagarināšanu un panākt, lai lēmums par pagarinājumu stātos spēkā ātri.

“Mums ir vajadzīga šī stabilitāte,” sankcijām paliekot spēkā ilgāku laiku,” norādīja Kallasa.

Viņa uzsvēra, ka ES nostāja nav mainījusies: “Tāpēc mēs strādājam arī pie jaunas sankciju paketes.”

Jau ziņots, ka Latvijas iebildumu dēļ patlaban ir apturēts ES dalībvalstu lēmuma pieņemšanas process jautājumā par sankciju atcelšanu Usmanovam un Frīdmanam, aģentūru LETA informēja Latvijas Ministru prezidenta birojā.

Aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz diplomātiem, pirmdien ziņoja, ka ES dalībvalstu pārstāvji vienojušies atcelt saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā piemērotās sankcijas Usmanovam un Frīdmanam, ja tuvākajās stundās neviena ES dalībvalsts neizteiks iebildumus pret šo soli.

Saskaņā ar “Reuters” vēstīto plāns atcelt Usmanovam un Frīdmanam piemērotās sankcijas esot daļa no visaptveroša līguma par sankciju pagarināšanu pret tūkstošiem citu Krievijas fizisko un juridisko personu uz trim gadiem, kas ievērojami pārsniedz parastos pagarināšanas termiņus sešu vai 12 mēnešu apmērā, norādīja diplomāti.

Daudziem par pārsteigumu Francija septembra sākumā pievienojās Slovākijai, pieprasot svītrot Usmanovu no “melnā saraksta”.

Laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka Francija šādi rīkojās, mēģinot noorganizēt apmaiņu ar Azerbaidžānu, lai atbrīvotu vairākus Francijas pilsoņus.

Pēc tam Luksemburga pieprasīja atcelt sankcijas Frīdmanam, vēstīja “Reuters”.

27 valstu bloks steidzīgi cenšas panākt vienošanos par sankciju režīma pagarināšanu pirms termiņa beigām otrdienas vakarā. Sarunas plānots turpināt šodien Briselē.

Polija un Baltijas valstis asi iebilda pret sankciju atvieglošanu, argumentējot, ka spiediens uz Krieviju ir jāpastiprina. Arī Ukraina kritizēja iespējamo sankciju atcelšanu diviem krievu oligarhiem.

Pirmdien Kallasa norādīja, ka Eiropa saskaras ar “sabotāžas uzbrukumu un gaisa telpas pārkāpumu strauju pieaugumu”. “Maskava mēģina iebiedēt Eiropu, lai tā samazinātu atbalstu Ukrainai,” viņa piebilda.

“Tā kā Krievija ir gatava uzņemties lielākus riskus, mums jārada tai lielākas izmaksas.”

“Krievijas ekonomika ir viena no tās vājākajām vietām,” viņa norādīja.