“airBaltic” ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai “Chapter 11” procesa laikā.

Līdz šim izskanējis, ka finansējuma procentu likme ir SOFR +8% jeb aptuveni 12%, taču no DIP aizdevuma noteikumu dokumenta izriet, ka potenciāli “airBaltic” būs jāmaksā arī trīs komisijas maksas katra 5% apmērā no kopējā 350 miljonu eiro finansējuma apmēra, kas kopumā veido 52,5 miljonus eiro.

Pirmais 5% maksājums jeb 17,5 miljoni eiro ir “finansējuma saistību maksa” jeb “backstop commitment fee”.

Tā ir maksa par to, ka DIP finansētāji uzņemas saistības nodrošināt visu 350 miljonu eiro finansējumu, pat ja “airBaltic” to neizņem pilnā apmērā.

Savukārt nākamā maksa 5% apmērā jeb arī 17,5 miljoni eiro ir “sākotnējā maksa” jeb “upfront DIP fee”, kas ir maksājama līdz ar DIP finansējuma stāšanos spēkā.

Paredzēts, ka šīs abas maksas tiks pievienotas aizdevuma pamatsummai, nevis maksātas uzreiz.

Tādējādi abas pirmās maksas kopā palielinās DIP parāda pamatsummu par 35 miljoniem eiro, un par šo summu tiks uzkrāti procenti līdz brīdim, kad maksas tiks faktiski segtas.

Trešais 5% maksājums jeb 17,5 miljoni eiro ir “izejas maksa” jeb “exit fee”, kas maksājama naudā, veicot atmaksu, izpirkšanu, paātrinātu atmaksu vai priekšapmaksu, izejot no procesa.

Papildu tam DIP dokumentos paredzēta iespēja piemērot “make‑whole” maksu – tā ir kompensācija aizdevējiem, ja aizdevums tiek atmaksāts pirms termiņa.

Tās mērķis ir kompensēt finansētājiem noteiktus procentus un maksas, ko tie būtu saņēmuši līdz sākotnēji paredzētajam aizdevuma termiņam.

“Make-whole” maksas piemērošana ir atkarīga no galīgā tiesas rīkojuma, un tās apmērs pašlaik nav zināms.

Dokumentos paredzēta arī atsevišķa maksa DIP aģentam par finansējuma administrēšanu. Tās apmērs noteikts atsevišķā maksas līgumā un publiski pieejamajos tiesas dokumentos nav atklāts.

LETA jau ziņoja, ka “airBaltic” sākusi finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai “Chapter 11” procedūrai.

Tādējādi līdzšinējais plāns piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi gadā no obligāciju turētājiem netiks īstenots.

Vienlaikus obligacionāru grupa “Ad Hoc Group”, kurai pieder daļa no “airBaltic” emitētajām 14,5% nodrošinātajām obligācijām ar dzēšanas termiņu 2029. gadā, tiesā iesniegusi iebildumus pret to, kādā veidā DIP finansējums tiek nodrošināts un kā tiek mazinātas obligacionāru tiesības.

“Chapter 11” režīms pasargā “airBaltic” no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā.

Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar “airBaltic” kā līdz šim.

Izejot no šī procesa, gala rezultāts būs tā dēvētais reorganizācijas plāns, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

Tāpat ziņots, ka “airBaltic” obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā.

Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem.

Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.