Komisija sprieda par grozījumiem Valsts kontroles likumā, kas paredz pakļaut parlamentu Valsts kontroles revīzijai.

Iepriekš komisijā šī iecere tika atbalstīta. Grozījumus Valsts kontroles likumā un Saeimas kārtības rullī bija iesniegusi gan Zaļo un zemnieku savienības, gan opozīcijā esošās “Progresīvo” un “Latvija pirmajā vietā” frakcijas.

Lai nerastos “politiskā greizsirdība”, deputāti lēma veidot alternatīvu likumprojektu.

Patlaban Valsts kontroles likuma 46. panta otrā daļa paredz īpašu regulējumu attiecībā uz Saeimu. Proti, tas nosaka, ka Valsts kontrole neveic revīziju Saeimā.

Savukārt otrdien atbalstīts priekšlikums, kas paredz, ka Valsts kontrole attiecībā uz Saeimu ir tiesīga veikt revīziju par Saeimas sagatavotā gada pārskata pareizību.

Sēdē vairākkārt izskanēja, ka šis ir kompromisa variants, bet nākotnē varētu spriest arī par revīziju tvēruma palielināšanu.

Atbalstītās izmaiņas nozīmē, ka Valsts kontrole attiecībā uz Saeimu ir tiesīga veikt finanšu revīziju.

Tādējādi Saeimas gada pārskats tiks pārbaudīts atbilstoši starptautiski atzītajiem publiskā sektora revīzijas standartiem, uz kuriem balstās arī citu valsts institūciju finanšu revīzijas, un Valsts kontroles atzinums par konsolidēto gada pārskatu aptvers visas valsts budžeta finansētās institūcijas.

Revīzijas Valsts kontrole plānos atbilstoši savai riska novērtēšanas un būtiskuma pieejai, tādēļ tās Saeimā nav paredzamas katru gadu.

Vienlaikus likumprojekts neparedz Valsts kontrolei tiesības veikt Saeimā lietderības vai atbilstības revīzijas. Šāds revīzijas apjoma ierobežojums ir pamatots ar Saeimas konstitucionālo statusu.

“Liela daļa Saeimas izdevumu izriet no pašas Saeimas pieņemtiem politiskiem lēmumiem par parlamenta darba organizāciju – par frakciju, komisiju un deputātu darba nodrošinājumu, parlamentāro diplomātiju, kā arī par deputātu atlīdzības un kompensāciju sistēmu,” pausts likumprojekta anotācijā.

Dokumentā arī norādīts, ka lietderības revīzija pēc savas būtības vērtē, vai izvirzītie mērķi sasniegti ekonomiski, efektīvi un rezultatīvi, taču Saeimas pamatfunkciju – likumdošanas, parlamentārās kontroles un tautas pārstāvniecības – rezultāti nav objektīvi izmērāmi, un to vērtējums demokrātiskā valstī ir vēlētāju prerogatīva.