Foto un video: Lai briesmu brīdī zinātu, ko darīt
Aptuveni 800 Liepājas Liedaga vidusskolas skolēnu un darbinieku vakar devās uz ēkas pagrabstāvu, lai praksē izmēģinātu, kā skola spētu rīkoties gaisa apdraudējuma gadījumā. Šāda veida praktiskās mācības Latvijas skolās pēc neatkarības atjaunošanas notika pirmo reizi.
liepajniekiem.lv
Liedaga vidusskola bija viena no četrām izglītības iestādēm valstī, kurās šonedēļ pārbaudīja izstrādātos rīcības plānus.
Mācību scenārijs sākās pulksten 9.40 ar dzelteno brīdinājumu. Skolas direktore Aija Grīnberga pa balss izziņošanas sistēmu informēja skolotājus un skolēnus par nepieciešamo rīcību – šajā brīdī skolēniem vēl bija jāpaliek klasēs.
Ap pulksten 9.50 scenārijā tika dots oranžais brīdinājums un sākās skolēnu pārvietošanās uz drošāko patveršanās vietu pagrabstāvā.
Scenārijā bija iekļautas vairākas situācijas, ar kurām reāla apdraudējuma gadījumā skolai varētu nākties saskarties.
Vienā brīdī, pārskaitot skolēnus, atklājās, ka kāda trūkst. Citā situācijā skolā ieradās vecāks, kurš uzstāja, ka vēlas bērnu paņemt un doties prom no pilsētas. Tika izspēlēts arī gadījums, kad bērnam patveršanās vietā sākas veselības problēmas.
Jāpiebilst, ka pirms mācībām pagrabstāva telpas piedzīvojušas ievērojamas pārmaiņas.
Vasarā no tām izvāktas liekās mēbeles un citas mantas, savukārt pēc pašas skolas 3. septembrī sarīkotā izmēģinājuma konstatēts, ka pārvietošanās laikā rodas liels putekļu daudzums. Tāpēc telpas rūpīgi iztīrītas, no grīdas demontēts arī tas, kas varētu traucēt vai kavēt pārvietošanos. Par to tagad liecina svaigi betonēti laukumi.
“Mēs maksimāli esam pielāgojuši telpas, lai, ja tiešām saskaramies ar šādu apdraudējumu, bērniem būtu nodrošināti apstākļi, cik tas šobrīd ir mūsu spēkos,”
stāstīja A. Grīnberga.
Vienlaikus viņa atzina – ja lielam skaitam cilvēku šajās telpās būtu jāuzturas ilgstoši, esošā ventilācija nebūtu pietiekama. Mācību laikā vēlreiz spilgti iezīmējās bezgaisa problēma. Tā ir viena no lietām, kas vēl jāuzlabo, piekrita skolas direktore.
Mācību laikā pagrabstāvā atradās ap 800 cilvēku, bet direktore norāda, ka telpu ietilpība ir lielāka.
“Ja ierastos kāds no vecākiem, arī viņam būtu iespēja pievienoties patveršanās vietā.
Tāpat tiek domāts par tuvumā esošā bērnudārza “Liedags” audzēkņiem. Nepieciešamības gadījumā arī viņi varētu izmantot šīs telpas,” sacīja A. Grīnberga.
Pēc mācību noslēguma iesaistītie pārrunāja redzēto un norādīja uz vairākām lietām, kas vēl būtu pilnveidojamas. Viena no tām – precīza cilvēku uzskaite. Situāciju sarežģīja skolēni, kuri mācību laikā skolā ieradās vēlāk.
Kā pirms tam skaidroja direktore, vairāki skolotāji slimo, tāpēc daļai audzēkņu mācības sākās tikai ar trešo stundu. Ierodoties skolā, arī viņi tika nogādāti patveršanās vietā. Taču ne visi uzreiz sameklēja savu skolotāju un klasi – kāds bija devies pie draugiem.
Diskusijās izskanēja arī nepieciešamība padomāt par bērniem, kuriem lielais cilvēku skaits un troksnis var radīt īpašu diskomfortu, piemēram, bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
Kā viens no iespējamiem risinājumiem tika minētas troksni slāpējošas austiņas vai ausu aizbāžņi.
Iekšlietu ministra padomnieks Vilmārs Vecvagaris atzīmēja, ka mācību uzdevums ir tieši šāds – praksē pārbaudīt jau sagatavotos plānus un ieraudzīt to, ko uz papīra ne vienmēr iespējams paredzēt.
“Šīs mācības ir veidotas kā tests. Katrai skolai ir sava specifika, vienu standartu visām nevar uztaisīt,”
viņš sacīja.
Mācības notiek četrās Latvijas skolās, un pēc tām iecerēts apkopot secinājumus – tos varēs izmantot gan pašas skolas un pašvaldības, gan VUGD, nepieciešamības gadījumā pilnveidojot vadlīnijas valsts mērogā.
Iekšlietu ministrija norāda, ka šogad pieņemtie grozījumi Izglītības likumā pašvaldībām un izglītības iestādēm nosaka pienākumus izglītības procesa nepārtrauktības nodrošināšanai apdraudējuma gadījumā, tostarp paredzot konkrētu rīcības algoritmu.
Bez Liepājas to vakar izspēlēja Aknīstes vidusskolā, Rīgas 64. vidusskolā un Ogresgala pamatskolā. Kā izmēģinājuma vieta Liepājā bija izvēlēta Liedaga vidusskola, jo tai ir viena no piemērotākajām infrastruktūrām.
A. Grīnberga uzsver, ka šādu situāciju praktiska izspēlēšana nav domāta bērnu biedēšanai – gluži pretēji.
“Ja mēs zinām, ko darīt, tas mazina trauksmi un paniku. Tad mēs varam rīkoties mierīgāk un arī ātrāk,” vērtēja direktore.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.