Laikraksts uzrunāja cilvēkus vairākos Liepājas mikrorajonos un novada pagastos. Atbildēs skan gan vilšanās un neticība politiķu solījumiem, gan apņēmība savu balsi tomēr neatdot citiem.

Kur tā nauda paliek?

84 gadus veco Ausmu sastopam Raiņa parkā. Seniore lasa kastaņus, ko izmantošot kožu atbaidīšanai. “Es jau zinu, par ko vēlēšu!” viņa saka. Šoreiz gan esot izlēmusi atbalstīt citu politisko spēku – ne to, par kuru Saeimas vēlēšanās balsojusi iepriekš.

“Galvenais, lai viņi risina veselības aprūpes, aizsardzības un izglītības jautājumus,” savas vēlmes pamato Ausma. Vienlaikus viņa pasmejoties piebilst, ka politiķu solījumiem tā īsti netic, jo tie nekad neesot piepildījušies.

Pensionāre neslēpj vilšanos par situāciju veselības nozarē – pie speciālistiem nevarot tikt pat par savu naudu.

“Kaut kas nav riktīgi. Dod jau to naudu medicīnai, bet kur tā paliek? Nu, nezinu, kā būs tagad,”

viņa saka.

Jaunliepājā dzīvojošā Jadviga parkā piesēdusi uz soliņa un šķirsta kādu izdevumu. Kad laikraksts rosina aprunāties par vēlēšanām, viņa saka: “Es jums varu iedot žurnālu, kur var palasīt, kas mūs gaida nākotnē.”

Tā nu tiekam pie žurnāla “Sargtornis”, kas sludina Jehovas valstību. Tā galvenā tēma – “Vai globālais miers ir iespējams?”.

“Paskaties – dikti interesants žurnāls. Kā valdība mums nekādu labumu nedod,” aicina sieviete.

Par problēmām valstī viņa plašāk runāt nevēlas, jo, viņasprāt, “nekas nav labs”.

Jadviga vēlēšanās nekad neesot piedalījusies. Viņa atklāj, ka nemaz nevarētu balsot, jo ir Latvijas nepilsone, pēc tautības – lietuviete. Taču sieviete ir pārliecināta, ka pēc Saeimas vēlēšanām Latvijā nekas neuzlabosies, gluži pretēji – būšot vēl sliktāk. Un tā tas turpināšoties, kamēr “cilvēks pār cilvēku valda”.

Tirdziņā Siļķu ielā darba dienas rīta pusē pircēju ir pamaz. Pārdevējas kārto preci un labprāt aprunājas ar laikrakstu.

Kas ir svarīgākās problēmas Latvijā, kuras jaunajai Saeimai būtu jārisina vispirms?

“Lai liek mierā krievus. Mēs neesam vainīgi,”

atbild Jekaterina.

Noprotams, ka viņai sasāpējis valsts valodas jautājums. Lai gan Latvijā dzīvojot jau 50 gadus, valsts valodu tā arī neesot iemācījusies, jo agrāk, kā pati saka, “nevajadzēja”.

“Bet tagad mums 80 – pamēģiniet to [valsts valodas eksāmenu] nokārtot,” viņa saka.

Vēlēšanās sieviete balsot nevarot, jo nav Latvijas pilsone. Arī lielas ticības politiķiem neesot – viņi tāpat visu darot pa savam un iedzīvotājiem neko nejautājot.

“Mēs, protams, ceram, ka būs labāk, bet nu… gaidīsim, kas būs,”

nosaka Jekaterina.

Baiba, kura tirdziņā pārdod radu izaudzēto ražu, vēlēšanās piedaloties vienmēr un noteikti to darīšot arī šoreiz. Taču to, kuru politisko spēku atbalstīs, izlemšot vien pēdējā brīdī. Arī viņa smejoties saka, ka politiķu solījumiem jau gadiem netic.

Gan par politiku, gan brūtēm

Laikraksts uzrunā vairākus kungus dažādās pilsētas vietās, taču vairums, izdzirdot vārdu “vēlēšanas”, ņem kājas pār pleciem.

“Negribu, nav laika,” viņi atrunājas.

Jūrnieks Aleksandrs no Karostas arī nav Latvijas pilsonis, līdz ar to balsošana parlamenta vēlēšanās viņam ies secen.

“Daudz uzturos ārpus valsts, tāpēc galvenās Latvijas problēmas nemaz nezinu. Vien zinu, ka šeit viss ir ļoti dārgs, arī zobārsta pakalpojumi,” viņš saka.

Latvijā labot zobus vīrietis ieradies no Anglijas, un pakalpojumu cenas viņu pamatīgi pārsteigušas.

“Zoba izraušana – 100 eiro, viena zoba plombēšana izmaksāja vēl 100 eiro, otra – 75 eiro. Bet man puse mutes jālabo,”

sūkstās vīrietis.

Rožu laukumā ap pusdienas laiku piesēduši divi domubiedri pensionāri – Aivis un Laimonis. Patiesībā viņi esot septiņu vīru kompānija, kurā ir arī kāds mācītājs. Teju ik dienu kungi tiekoties pilsētas centrā, lai apspriestu dažādas norises, tostarp politiku.

Sarunas gaitā seniori daudz joko. Abi smej, ka viņiem klāt nākot arī “brūtes” un varot izvēlēties – blondu vai kādu citu. Kāda sieviete uz Liepājas centru braucot dziedāt no Vaiņodes.

“Tā viņam [Aivim] patīk,” smejoties saka Laimonis. Mācītājs pat esot piedāvājis abus salaulāt.

Aivis teic, ka valstij steidzami būtu jārisina problēmas medicīnā, lai gan pats pie ārsta neesot bijis desmit gadus.

“Paldies Dievam, veselība laba 88 gados (pēc dažām minūtēm viņš gan kļūst par desmit gadiem jaunāks, proti, min citu vecumu – 78 gadus. – I. O.).  Tāpēc, ka es ļergu dzēru un gāju meitās. Nē, es jau jokojos,” viņš smejas.

Aivaprāt, veselības nozarē nekādu būtisku pārmaiņu nebūs pat tad, ja nomainīs ministru, jo finansējuma medicīnai valstij tāpat nepietiek.

Viņa draugs Laimonis turpina:

“Un par zālēm. Igaunijā un Lietuvā tās ir par 30–50% lētākas. Kad mēs to panāksim? Tā mēs komunismu neuzcelsim.”

Laimonis balsot noteikti iešot, jo to darot katrās vēlēšanās. Aivis gan šaubās. Balsot neesot par ko, jo “tie paši vēži citā kulītē”. Politiķi tikai solot un solot, bet pārmaiņu neesot.

Kamēr aprunājamies, abiem senioriem pievienojas trešais biedrs ar velosipēdu. Drīz vien saruna nonāk līdz ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš, pēc vīru domām, “mūs aizstāvēs”.

Taču ASV līderis neļaujot šaut uz krieviem un stāsta, ka benzīns dārgs, jo Ukraina šauj uz krieviem. “Bet ko pats taisa ar Irānu?” vaicā trešais biedrs, kurš savu vārdu tā arī kautrējas atklāt.

Skatīties uz darbiem

Saeimas vēlēšanas jau tūlīt klāt, piekrīt kapsēdniece Anita, kura noteikti dosies balsot, lai ar savu izvēli paustu viedokli. Viņa jau izlēmusi, par ko balsos, un izvēle neesot bijusi grūta.

“Sajūtas pirms vēlēšanām ir tādas, ka man nav šaubu! Es neesmu pievīlusies tajā sarakstā, par kuru balsošu. Tieši pretēji – ir bijis labāk, nekā cerēts un gaidīts,” uzsver Anita.

“Saeimas deputātiem un valdībai uzmanība jāvērš uz ekonomiku, veselību un izglītību,”

turpina seniore.

Visās šajās jomās viņu uztraucot valdošais haoss.

“Solījumus, arī debates neklausos un neskatos, lai nebojātu sev garastāvokli. Man tad uznāk dusmas par to, ko viņi tur runā – bieži tās ir muļķības un aplamības. Lai nebūtu lieku emociju, es to neklausos un neiedziļinos. Solījumi ir izrādīšanās. Vairāk skatos, ko ievēlētie un atsevišķi personāži dara tajās man interesējošajās jomās, kuras nosaucu,” skaidro Anita.

Medzes pagasta kultūras pasākumu organizatore Monta Saldeniece 30 savas dzīves gadus nodzīvojusi Liepājā, pēdējos deviņus – Grobiņā, bet strādā Medzes un Dunalkas pagastos. Vēlēšanu tēma šobrīd esot viena no tām, bez kuras neiztiek ne sabiedrībā, ne ģimenē.

Uz vēlēšanām dosies gan viņa, gan vīrs, gan 19 gadus vecā meita. Pērn pašvaldību vēlēšanas meitai bijušas pirmās, bet šogad pienākusi kārta pirmajām Saeimas vēlēšanām.

“Meita skatās debates, pēta informāciju. Ģimenē runājam. Pagājušajā gadā viņa man jautāja – par ko jābalso?” pieredzē dalās Monta. “Es nekad nesaku, par ko jāvēlē, bet gan paskaidroju un pamatoju.”

Monta piedaloties visās vēlēšanās.

“Mana omīte man vienmēr teica – iespējams, tava balss izšķirs kādu likteni,”

viņa piebilst.

Kopā ar vīru viņa centusies noskatīties pēc iespējas vairāk priekšvēlēšanu debašu.

“Man radusies pārliecība – ja nevari ievērot noteikumus debatēs, kā tu tos ievērosi Saeimā vai valdībā? Kliedz, ķērc, lai pierādītu savu taisnību,” vērtē Monta. “Bet katrā sarakstā ir tādi, kuri cilvēkiem patīk, un tādi, kuri ir kā darvas piliens.”

Viņa pati jau izlēmusi, par ko balsos.

“Esmu trīs bērnu mamma, un man ir svarīgi apzināties, lai viņiem būtu labāka dzīve. Man būtisks ir pirmais vērtējums – vai līdzšinējā darbībā nav sastrādātas kādas muļķības.

Uzskatu, ka cilvēkiem, kuri piedalās vēlēšanās, reputācijas dēļ atsevišķos gadījumos nevajadzētu ļaut kandidēt,”

skaidro iedzīvotāja.

“Jaunajai Saeimai un valdībai jāizvērtē reģionālā reforma – vai tā bija tā vērta, vai ieguvumu ir vairāk nekā zaudējumu?” viņa jautā.

Otra Montas rūpe ir mazo pagastu un ciemu liktenis.

“Nevis tikai rūpēties par to, kas notiek pilsētās, bet domāt, kā dabūt cilvēkus no pilsētām uz laukiem. Tas ir jautājums par dzīvesvietām un mājokļu iespējām. Cilvēki labprāt pārceltos, bet – nav kur,” viņa uzsver.

Monta novērojusi, ka sabiedrībā iestājies kolektīvs pesimisms.

“Ir lieli kontrasti starp cilvēku dzīvēm. Kāds jau apmaksātā darbā par papildu pienākumiem piepelnās tūkstošos, citur ģimenes liek kopā naudiņu, lai sanāktu omītes operācijai.”

Pensionāre Silvija ir grobiņniece jau vairāk nekā 50 gadus.

“Savu darba dzīvi esmu veltījusi Grobiņai. Strādāju sadzīves pakalpojumu kombinātā par modelētāju šuvēju līdz iestādes likvidēšanai – tas bija kaut kad 2000. gadu sākumā. Pēc tam, lai sapelnītu pensijai, vairākus gadus pastrādāju sporta centrā,” stāsta omulīgā kundze.

“Tas ir mans pienākums – doties uz vēlēšanām. Iešu, citādi nevar būt!”

nopietni teic sieviete.

“Sekoju līdzi pirmsvēlēšanu aktivitātēm, bet ne tik ļoti dziļi, lai tās mainītu manas domas. Mani neapmierina tas, kas Latvijā notiek saistībā ar vēlēšanām. Šogad balsošu par citu sarakstu, nevis to, par kuru balsoju iepriekš. Partija savas darbības laikā nav attaisnojusi manas cerības,” norāda Silvija.

“Vairāk vajadzētu domāt par cilvēkiem, par Latviju. Kā mēs saglabāsim savu zemi? Bieži liekas, ka esam tur, kur nevajadzētu. Drošības jautājums ir pirmajā vietā. Runā par patvertnēm, bet es pat nezinu, kur te tādas ir. Kā man jārīkojas vēl bez 72 stundu somas? Kur jādodas, kā tas viss notiktu?” satraukti vaicā iedzīvotāja.

Viņa norāda, ka problēmas ir visās nozarēs, taču īpaši izceļ medicīnu, kur rindas pie ārstiem mēdz būt mēnešiem ilgas.

“Kas notiks, ja mums nebūs savu cilvēku? Ir jārūpējas par iedzīvotājiem!”

Silvija piekrīt, ka atsevišķs stāsts ir arī par pensionāriem, kuri turpina strādāt.

“Nav viegli, īpaši, ja esi viens. Man pensija nav minimālās algas apmērā, bet es iztieku. Galvenais, lai veselība laba un tuvākajiem viss kārtībā!” noteic kundze.

Kaut neinteresē, tomēr piedalīsies

Pensionārs Andris atzīst, ka politika viņu īpaši neinteresē, tomēr skaidri zina – uz vēlēšanām dosies.

“Bet par ko balsošu, točna vēl nezinu!” viņš smaidot noteic. “Pašvaldību vēlēšanās jau viss ir vienkāršāk – tad ātri zini, par ko balsot.

Mana izvēle būs kāda no pašreizējām vadošajām partijām.”

Arī divu bērnu mammai Ainai, kura Grobiņā dzīvo trešo gadu, daudz laika interesēties par politiku un vēlēšanām neatliek – ikdienu piepilda ģimenes dzīve.

“Dažādi ar bērniem saistīti jautājumi ir tie, kas būtu jāsakārto,” viņa norāda.

Ar dzīvi Grobiņā Aina ir apmierināta – vecākajam bērnam viss esot pa rokai. Taču viņa uzskata, ka valstī vajadzētu vienotu regulējumu bērnu uzņemšanai pirmsskolas izglītības iestādēs.

“Bērna kopšanas atvaļinājums beidzas, kad bērniņam ir pusotrs gads vai pat agrāk, bet dārziņā, piemēram, te Grobiņā un arī citviet, bērnus uzņem no divu gadu vecuma,” viņa norāda.

“Ir dzirdēts, ka ir grūti ar darbavietām, bet Liepāja ir tepat, kur iespējas ir plašākas – atliek tikai izbraukāt,”

viņa uzskata.

Pati līdz bērna kopšanas atvaļinājumam strādājusi attālināti.

Uz vēlēšanām Aina devusies vienmēr.

“Vienmēr izvēlos un nobalsoju. Ne vienmēr varbūt tā ir pati pareizākā izvēle, bet tas ir jādara,” viņa pārliecinoši uzsver.

Uzziņai

Vēlētāju aktivitāte 2022. gada Saeimas vēlēšanās

– 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 368 jeb 59,41% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs – 25 960 pilsoņu.

– Tika izmantotas 914 022 derīgas vēlēšanu aploksnes ar 903 639 derīgām vēlēšanu zīmēm.

– Lielākā daļa vēlētāju balsoja 1. oktobrī, bet 63 342, jeb 4,11% no balsstiesīgajiem izmantoja iespēju nodot balsi glabāšanā pirms vēlēšanu dienas.

– Kopumā Rīgas vēlēšanu apgabalā, ieskaitot ārvalstis, nobalsoja 298 339 jeb 52,78% balsstiesīgo pilsoņu.

– Vislielākā vēlētāju aktivitāte bija Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kurā nobalsoja 262 572 jeb 66,26% balsstiesīgo pilsoņu. Kurzemes vēlēšanu apgabalā nobalsoja 114 977 jeb 63,85% balsstiesīgo pilsoņu, Zemgalē – 129 161 jeb 62,72% balsstiesīgo pilsoņu. Viszemākā vēlētāju aktivitāte ir bijusi Latgales vēlēšanu apgabalā, kur nobalsoja 111 319 jeb 57,14% balsstiesīgo vēlētāju.

– Iekļūšanai parlamentā nepieciešamos vismaz 5 procentus no nodoto balsu kopskaita ieguva septiņas partijas un partiju apvienības – “Jaunā vienotība” (26 vietas), Zaļo un zemnieku savienība (16 vietas), “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (15 vietas), Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (13 vietas), Politiskā partija “Stabilitātei!” (11 vietas), “Latvija pirmajā vietā” (9 vietas) un “Progresīvie” (10 vietas).

Avots: CVK

Vēlēšanu kalendārs

25. septembris – pēdējā diena pieteikties pasta balsošanai.

No 28. septembra līdz 2. oktobrim – balsi var nodot glabāšanā jebkurā Latvijas vēlēšanu iecirknī. Darba laiks: pirmdien un trešdien plkst. 17.00–20.00, otrdien un ceturtdien plkst. 8.00–11.00, piektdien plkst. 12.00–15.00.

3. oktobris – vēlēšanu diena. Vēlēšanu iecirkņi darbojas no plkst. 8.00 līdz 20.00.

4. oktobris – zināmi provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

3. novembris – 15. Saeima sanāk uz pirmo sēdi.

Avots: CVK

2022. gada Saeimas vēlēšanu rezultāti Dienvidkurzemes novadā

2022. gada Saeimas vēlēšanu rezultāti Liepājā

Es domāju tā: Kāpēc ir svarīgi balsot?

Žigimants Krēsliņš, blogeris:

– Tā tomēr ir iespēja paust savu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos.

Es pats pagājušajās vēlēšanās sapratu, cik svarīga ir katra balss. Proti, vienai partijai pietrūka pavisam neliela balsu skaita, lai iekļūtu Saeimā. Tas man bija tāds pamatīgs klikšķis, jo sapratu, ka pat neliels vēlētāju skaits var izšķirt rezultātu.

Ainars Kreics, zvērināts advokāts:

– Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, izskatās, ka šīs būs vienas no svarīgākajām Latvijas parlamenta vēlēšanām.

Vēlētājiem galvenais ir saglabāt cerību, ka katra balss kaut ko ietekmē. Un, ja reiz tava balss ir svarīga, tad arī tavas sievas, drauga un viņa drauga balss kaut ko ietekmē. Tā mēs visi kopā varam kaut ko valstī panākt.

Maruta Kārkliņa, aktīva pensionāre:

– Piedalīties vēlēšanās vienmēr ir bijis katra cilvēka pienākums un tiesības.

Tikai tā mēs varam nodot savu balsi par cilvēkiem, kurus zinām un kuriem ticam, un no kuriem ceram sagaidīt mums svarīgu lēmumu pieņemšanu un izpildi

Baiba Juhno, jauniešu individuālā atbalsta koordinatore:

– Mēs bieži sakām, ko valstī vajadzētu darīt citādi. Tieši vēlēšanas ir brīdis, kad katrs pats var piedalīties izvēlē.

Arī es iešu balsot, jo man ir svarīgi, kas notiek mūsu valstī un kādu Latviju veidojam nākotnē. Nav svarīgi, par ko balso citi, svarīgi, lai tā ir tava pārdomāta izvēle. Tāpēc iepazīsties, izvērtē un noteikti aizej nobalsot!

Kārlis Valters, 12. klases skolnieks:

– Šīs man būs pirmās vēlēšanas, kurās piedalīšos.

Izvēle ir jāizdara! Uz vēlēšanām jāiet un jābalso, lai izvēli mūsu vietā neizdarītu citi. Tā ir arī iespēja mūsu reģionam būt pārstāvētam ar cilvēkiem, kas aizstāvēs mūsu intereses.

22Skatīt galeriju

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Kurzemes Vārds”.