Berkoviča raksta, ka viņu jau divas reizes nosūtījuši uz karceri. Pirmoreiz uz septiņām dienām, bet desmit dienas vēlāk – vēl uz 15 diennaktīm. Papildus mēģinājumam ienest trīs konfektes viņa sodīta par “nepilnīgu stādīšanos priekšā”, ieejot cietuma priekšniecības kabinetā.

Berkoviča norāda, ka abi šie “pārkāpumi” parasti neizraisa ievietošanu karcerī.

“Acīmredzot es kaut kādā ziņā esmu ļoti izcēlusies. Bet kādā, to es vēl nesaprotu, un [cietuma] darbinieki to nepaskaidro. Viņi vienkārši norāda uz maniem “noziegumiem”,” teikts vēstulē.

“Ar to ironijas krājums ir izsmelts, jo man ir ļoti skumji, auksts, mitrs, gribas kafiju, un psihiatrs neierodas. Bet nekas, arī to pārcietīsim,” raksta režisore.

Berkoviča ieslodzīta tā dēvētajā labošanas kolonijā Kostromas apgabala ciematā.

2024. gada jūlijā Krievijas karatiesa piesprieda Berkovičai un dramaturģei Svetlanai Petrijučukai sešu gadu cietumsodu katrai par “terorisma attaisnošanu”.

Iemesls krimināllietas ierosināšanai bija viņu izrāde “Finists – skaidrais vanags”, kurā stāstīts par krievietēm, kas dodas uz Sīriju pie saviem līgavaiņiem – teroristiskās organizācijas “Islām valsts” kaujiniekiem.

2022. gadā izrāde saņēma balvu “Zelta maska”.

Vēlāk Berkovičai sodu samazināja par pieciem mēnešiem, bet Petričukai – par diviem mēnešiem.