Ziemeļīrijas Parāžu komisija, kas regulē gājienus, piektdien nolēma atļaut 35 oranžistu ordeņa locekļiem bez orķestra un atbalstītājiem svētdien no plkst. 8 (plkst. 10 pēc Latvijas laika) doties gājienā pa Garvogijas ielu, kuru pārsvarā apdzīvo katoļi.

Sestdien Belfāstas Augstākās tiesas tiesnesis uz laiku nobloķēja plānoto gājienu, brīdinot par situācijas saasināšanās risku un aicinot puses “atkāpties no bezdibeņa”. Taču naktī uz svētdienu Apelācijas tiesa gājienu atļāva.

Tas būs pirmais šāds gājiens pēdējo 28 gadu laikā.

Ziemeļīriju 30 gadus plosīja starpkopienu konflikts starp nacionālistiski noskaņotajiem īru katoļiem un Lielbritānijas pārvaldi atbalstošajiem protestantiem, un Portdaunas Garvogijas iela 1990. gadu beigās kļuva par vienu no galvenajiem konflikta perēkļiem.

Aptuveni 2000 cilvēku šorīt sapulcējās Portdaunas centrā, lai nepieļautu oranžistu ordeņa piekritēju gājienu. Kā novēroja ziņu aģentūras AFP korespondents, policija aizturēja oranžistu ordeņa piekritēju gājiena sākumu.

Raidorganizācija BBC ziņoja, ka oranžistu ordeņa piekritēji gaida, kad kontrdemonstrācija izklīdīs, lai varētu doties gājienā.

Oranžistu ordenis tika nodibināts 1795. gadā, sākotnēji kā slepena organizācija, kuras mērķis bija stiprināt protestantu ticību un monarhiju Portdaunā.

Ziemeļīrijas premjerministre Mišela O’Nīla, kas pārstāv īru nacionālistu partiju “Sinn Féin”, nosodīja tiesas naktī pieņemto lēmumu, kas atļāva gājienu rīkot. “Mūsu vēstījums šovakar ir skaidrs. Atpakaļceļa nav. Ne rīt. Nekad,” teica O’Nīla. Viņa pauda atbalstu Garvogijas ielas iedzīvotāju tiesībām protestēt pret šo gājienu.

“Sinn Fein” līdere Mērija Lū Makdonalde, kura piedalījās kontrdemonstrācijā, žurnālistiem teica, ka cilvēki šeit sapulcējušies, “lai aizstāvētu savas tiesības dzīvot bez konfesionālas vajāšanas”.

Kopš 1998. gada Lielās piektdienas miera līguma, ar ko Ziemeļīrijā tika izbeigta starpkopienu vardarbība, panākts liels progress un cilvēku dzīves ir fundamentāli mainījušās, teica Makdonalde. “Mēs neatkāpsimies,” viņa uzsvēra.