Pasākumu apmeklēja gan bērni un jaunieši, gan gados vecāki sēņu interesenti. Bērni izmantoja iespēju mikologus iztaujāt par dažādajām sēnēm un sporām, bet kāda meitene atzina, ka pati sēņo kopā ar ģimeni, tomēr sēnes viņai labāk patīk zīmēt, nevis ēst.

Vakar sēņotāji devās uz vairākām vietām, lai iepazītu atšķirīgus meža tipus. Maršrutā bija gan egļu un priežu meži, gan platlapju mežs, kā arī purvaināki apvidi.

Šāds izbrauciens ļāva ne tikai piepildīt grozus, bet arī ieraudzīt, cik atšķirīgas sēnes sastopamas dažādos biotopos.

”Vislabāk sēnes ir iepazīt mežā. Šādā te izstādē mēs varam atnākt apskatīt, nojaust, kāda ir šī sēņu daudzveidība, bet tiešām mācīties jaunas sēņu sugas vislabāk var ekspertu vadībā mežā,” stāsta Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikologs Miks Rieksts-Hofmanis.

Šogad Sēņu dienu dalībnieku atradumi jau papildinājuši izstādi ar 137 sēņu sugām.

Mikologs atzīst, ka

arī speciālistiem katrs šāds pasākums var nest jaunus atklājumus.

”Mums gandrīz katrā sēņu izstādē vai festivālā ir kādas pašiem jaunas sugas, kuras pirmo reizi atrodam, apgūstam, kā pašiem tās atpazīt, lai varētu pēc tam arī tālāk citiem mācīt, rādīt, stāstīt par šīm sēnēm.”

Viena no interesantajām atradnēm bija platlapju mežā. Miks stāsta, ka Latvijā šādu mežu ir salīdzinoši maz, un līdz ar to tajos sastopamas arī retākas sēnes. Izstādē apmeklētāji varēja iepazīt arī citas retākas sugas.

Sēņotāju atradumi nebija tikai apskatāmi. Rinda veidojās arī pie degustācijas galda, kur māsas Tapiņas salasītās ēdamās sēnes bija pagatavojušas dažādos veidos.

Viena no sēņotājām bija Dace, kura uz Rucavu bija atbraukusi no Mārupes pie draudzenēm.

Viņa pati sēņot devusies ar prieku un atzina, ka dienas laikā uzzinājusi par daudzām sēnēm, kurām iepriekš būtu pagājusi garām.

Īpašs pārsteigums bijis brīdis, kad mikologi priecājušies par atrastajām zeltkāta un sekstainajām gailenēm.

”Pēc izskata necilas, brūnas, un viņi bija tādā sajūsmā, ka mēs sapratām – tas ir tā kā rudens zelts, kas jāņem.

Un es pirmo reizi kaut ko tādu lasīju, ko, nezinot, es nebūtu lasījusi.

Es būtu noteikti pagājusi garām,” viņa stāsta. 

Arī Aija Dejus, kura sēņotājiem ierādīja vietas Rucavas un Dunikas apkārtnē, atzina, ka pati šajās dienās ieraudzījusi ko jaunu.

”Kad es no mašīnas izkāpu, mikologi bija ieskrējuši mežā, un es dzirdēju tādus sajūsmas spiedzienus. Izrādās, tur ir tās zeltkāta gailenes un sekstainās gailenes. Milzīgs, milzīgs klājiens.”

Līdzās sēņu izstādei apmeklētāji varēja apskatīt arī citus ar sēnēm saistītus darbus un izmēģināt sēņu papīra veidošanu. Šī iespēja Rucavas Sēņu dienu apmeklētājiem bija pieejama arī pirms diviem gadiem.

Pasākuma dalībnieki atzina, ka Sēņu dienas ir iespēja ne tikai uzzināt ko jaunu, bet arī paskatīties uz ierasto mežu citām acīm – pēc mikologu stāstītā pamanot arī tās sēnes, kurām iepriekš vienkārši pagājuši garām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.