Lidsabiedrība “airBaltic” lūgusi ASV tiesas aizsardzību no kreditoriem un piesaistījusi 350 miljonu eiro pārejas aizdevumu, atgādina “Nekā personīga”, norādot, ka ASV tiesas dokumenti atklāj uzņēmuma hronisku skaidras naudas trūkumu un stingrus termiņus. Turpmākie mēneši “airBaltic” būs izšķiroši, un nākamajai valdībai līdz janvārim būs jāizlemj, vai atkal ieguldīt naudu aviokompānijā.

Lidsabiedrības “airBaltic” saistības ir 1,8 miljardi eiro. Tās veido ar obligāciju palīdzību aizņemtā nauda, līzings par lidmašīnām un dzinējiem, valsts un bankas aizdevums, parādi piegādātājiem un nenomaksātie nodokļi. Uz papīra uzņēmuma aktīvi ir vairāk nekā pusotru miljardu eiro vērti, taču lielākā daļa no tiem ir operatīvajā līzingā ņemto lidmašīnu un dzinēju vērtība, kas aviokompānijai nepieder. Uzņēmuma izdevumi pārsniedz ieņēmumus, tādēļ parādi pieaug, skaidro “Nekā personīga”.

Raidījums ziņo, ka “airBaltic” tuvāko mēnešu laikā atbilstoši stingram grafikam jāizpilda vairāki uzdevumi – jāpārslēdz līgumi, ar kuriem lidsabiedrība iznomā savas lidmašīnas “Lufthansas” reisiem, jāsamazina flote un jālauž līgumi ar operatīvā līzinga firmām. Līdz decembra sākumam jāuzrāda vismaz divi potenciālie stratēģiskie investori.

Līdz gada beigām jāsamazina līzinga maksājumi, jāpārskata līgumi ar lidmašīnu ražotāju “AirBus”, no kā Latvijas lidsabiedrība apņēmusies pirkt 100 lidmašīnas, kā arī dzinēju ražotāju “Pratt & Whitney”. “Nekā personīga” jau ziņoja, ka ar šo firmu noslēgts dzinēju apkopes līgums, kas paredz soda naudas flotes samazināšanas gadījumā.

Kā norāda raidījums, tagad “airBaltic” būšot iespējas no neizdevīgiem līgumiem atbrīvoties, taču ne tikai līgumu un kredītu, bet arī veco ieguldījumu vērtība zudīs, tajā skaitā arī valsts daļām uzņēmumā. Lidsabiedrība izlaidīs jaunas akcijas, lai no jauna piesaistītu pamatkapitālu, un 120. dienā no pieteikuma tiesā “airBaltic” jābūt noslēgtam līgumam ar vienu vai vairākiem investoriem, kas būs gatavi ieguldīt uzņēmumā un garantēt 350 miljonu eiro aizdevuma atmaksu.

“Nekā personīga” vēsta, ka interese par investēšanu jau sakārtotā uzņēmumā esot. “airBaltic” vadītājs Erno Hildens jau reiz “Chapter 11” procesu izgājis, būdams Skandināvijas aviolīniju finanšu vadībā. Arī piesaistītie konsultanti ir nozarē labi pazīstami. Sarunas notiekot gan ar mazākuma akcionāru “Lufthansa”, gan poļu aviolīniju “LOT”, Nīderlandes “KLM”, Turcijas “Turkish Airlines” un vairākiem citiem uzņēmumiem. Katram ir savas intereses, un Latvijas pusei ir nosacījums, ka jāsaglabā “airBaltic” bāze Rīgā un jānodrošina reģiona savienojamība. Iepriekš “airBaltic” rēķināja, ka no investora būtu jāpiesaista vismaz 100 miljoni eiro, taču patlaban dārgo aviodegvielas cenu dēļ ir šaubas, vai ar to pietiks.

Lai saglabātu ietekmi uzņēmumā, valstij “airBaltic” būtu jāpieder vismaz 25% plus vienai akcijai. Šīs akcijas būs jāiegādājas. Tāpat Latvijai jāatsakās no suverēnās imunitātes. Tas nozīmē, ka, ja “airBaltic” plānu nepildīs, aizdevēji varēs vērsties tiesā un naudu piedzīt no valsts, atzīmē raidījums.

“Nekā personīga” norāda, ka premjers Andris Kulbergs (AS) pieļauj, ka varētu iztikt arī bez Latvijas vai Baltijas valstu ieguldījumiem. Piemēram, darījumā ar kādu no lielajām aviokompānijām varētu iestrādāt nosacījumu, ka pēc “airBaltic” iegādes tam vēl noteiktu laiku jāpaliek Latvijā. Sarunas ar potenciālajiem investoriem līdz šādam līmenim nav nonākušas, un, visticamāk, jaunajai valdībai būs jālemj par jaunā “airBaltic” akciju pirkšanu.

Nākamā ASV tiesas sēde nozīmēta 9. oktobrī, bet 22. oktobrī plānota pirmā kreditoru sapulce, ziņo “Nekā personīga”, piebilstot, ka tajā tiesas maksātnespējas administrators un kreditori zem zvēresta nopratinās lidsabiedrības vadību par parādu cēloņiem un naudas izlietojumu. Liela loma procesā būs nenodrošinātajiem kreditoriem, kas pētīs “airBaltic” tēriņus un uzraudzīs reorganizāciju. Viņus pārstāvēs lidmašīnu ražotājs “AirBus”, divas līzinga kompānijas, kā arī Tallinas lidosta un Lietuvas lidostu operators.

LETA jau ziņoja, ka “airBaltic” sākusi finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai “Chapter 11” procedūrai.

Kopumā “airBaltic” ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu finansējumu (DIP) uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai “Chapter 11” procesa laikā. Patlaban “airBaltic” ir saņēmusi pirmo finansējuma daļu 140 miljonu eiro apmērā, no kuras 78,925 miljonus eiro izmantos, lai izpirktu astoņas lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Finansējuma piesaisti organizējis SVP, un to apņēmušies nodrošināt “Barclays”, “Hayfin Capital Management”, “Morgan Stanley”, “Oaktree Capital Management” un “Strategic Value Partners”. Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi līdzšinējais plāns piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem netiks īstenots. Vienlaikus obligacionāru grupa “Ad Hoc Group” tiesā iesniegusi iebildumus pret DIP finansējuma nosacījumiem un iespējamo ietekmi uz obligāciju turētāju nodrošinājumu.

“Chapter 11” režīms pasargā “airBaltic” no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar “airBaltic” kā līdz šim.

Izejot no šī procesa, gala rezultāts būs tā dēvētais reorganizācijas plāns, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

Tāpat ziņots, ka “airBaltic” obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.