Filoloģe, folkloriste, novadpētniece, ilggadēja latviešu valodas un literatūras skolotāja un vairāku grāmatu autore 23. septembrī atzīmēja apaļo jubileju, un svētku diena viņai izvērtusies viesiem un emocijām bagāta.

“Man dzimšanas diena bija ļoti jauka diena. Ciemiņi nāca no pusvieniem dienā līdz astoņiem vakarā,” jubilāre stāsta.

Īpašu pārsteigumu sagādājuši viņas kādreizējie skolēni. Pedagoģes darba gados M. Birzniecei bijuši deviņi izlaidumi, un astoņi pēdējā izlaiduma audzēkņi skolotāju simtgadē ieradušies apsveikt paši.

“Man bija ārkārtīgi liels prieks un gandarījums. Viņi mani līdz asarām noveda,”

viņa atzīst, ka tas bijis labākais svētku pārsteigums.

Lai gan Dienvidkurzemes novada pašvaldība, sveicot jubilāri, vēstīja par topošu jaunu grāmatu, pati M. Birzniece precizē – neko jaunu viņa pašlaik vairs neraksta. Publicēšanai tiek gatavots manuskripts, kas tapis jau vairāk nekā pirms 22 gadiem.

Kad viņa savulaik aizgājusi no darba, domājusi, ar ko piepildīt brīvo laiku. “Atcerējos, ka saka –

vienu grāmatu var uzrakstīt katrs cilvēks. Tā ir grāmata par sevi. Tad es sāku to rakstīt, bet nekad nebiju domājusi to publicēt.”

Manuskripts ilgus gadus palicis neizdots, līdz tajā ieskatījušies M. Birznieces paziņas un mudinājuši darbu tomēr nodot lasītājiem, jo tajā atspoguļojoties ne vien autores dzīve, bet arī vesels laikmets.

Tagad teksts nodots sakārtošanai, lai to varētu sagatavot iespiešanai. “Es domāju, ka tagad gan vairs nevienu grāmatu nerakstīšu,” viņa pasmej.

Tagad simtgadniece visvairāk priecājas par to, ka galva ir skaidra.

“Par to paldies Dievam! Tikai roka vairs neklausa. Domas iet ātrāk nekā roka!”

viņa pasmaida.

Vēl 99 gadu vecumā klajā nāca divas M. Birznieces grāmatas – “Dienvidkurzemei tuvie” un “Ceļā sastaptie”.

Viņas sarakstīto darbu vidū ir arī apjomīgais kultūrvēsturiskais pētījums “Aizpute”, grāmata “Aizputes vidusskola faktos un atmiņās” un biogrāfiskā vārdnīca “Ar Aizputi un novadu saistītie”.

Literatūra un skola caurvijusi visu M. Birznieces mūžu.

Viņa ne vien mācījusi latviešu valodu un literatūru, bet savulaik pirmā Latvijā mācību darbā sākusi izmantot diafilmas par latviešu literātiem, sagatavojusi un vadījusi televīzijas mācību raidījumus un vadījusi literārās novadpētniecības darbu.

Savulaik sarunā ar “Kurzemes Vārdu” viņa stāstīja par tikšanos un sadarbību ar daudziem latviešu rakstniekiem un dzejniekiem – Imantu Ziedoni, Mirdzu Ķempi, Olafu Gūtmani, Egonu Līvu un citiem. Šīs tikšanās vēlāk pārtapušas arī grāmatās.

Par savu darbu viņa saņēmusi Lielo folkloras balvu un Atzinības Krusta Lielo sevišķās pakāpes goda zīmi, bet 2023. gadā – Dienvidkurzemes novada pašvaldības augstāko apbalvojumu, goda zīmi “Kurzemnieks”, par mūža ieguldījumu rakstniecībā un pedagoģijā.