Latvijas piekraste kļūst tīrāka, bet Liepājas pludmales starp vispiesārņotākajām valstī
Kampaņas “Mana jūra” apkopotie 2026. gada vasaras monitoringa dati liecina par pozitīvu tendenci visā valstī – Latvijas piekraste kopumā kļuvusi ievērojami tīrāka un atkritumu daudzums samazinājies par 37,5%. Tomēr divas no valsts vispiesārņotākajām pludmalēm atrodas Liepājā, informē Vides izglītības fonds.
liepajniekiem.lv
Vidēji Latvijā 100 metros pludmales šovasar konstatēta 191 atkritumu vienība, bet Liepājas Karostas pludmalē šis skaitlis sasniedz pat 550 atkritumu vienības, savukārt Liepājas centra pludmalē – 506 vienības uz 100 metriem.
Tādējādi abas Liepājas atpūtas zonas ierindojušās valsts netīrāko pludmaļu topa augšgalā,
piekāpjoties vienīgi Majoru pludmalei Jūrmalā (757 vienības).
Latvijas piekrastē situācija uzlabojas jau trešo gadu
Pavisam 2026. gada vasarā “Mana jūra” ietvaros Latvijas piekrastē veikti 44 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi.
Katrā pludmalē vidēji identificēti 26 dažādi atkritumu veidi. Pavisam 100 metros pludmales šogad uzietas 191 atkritumu vienības, kas ir vērā ņemams uzlabojums, salīdzinot ar 2025. gadu, kad šis rādītājs bija 306 vienības.
Vides izglītības fonda pārstāvis un kampaņas “Mana jūra” dibinātājs Jānis Ulme norāda, kā piesārņojuma samazināšanās vērojama jau trešo sezonu pēc kārtas:
“Redzams, ka savu ietekmi dod gan ES vides likumdošana,
gan atsevišķas nacionālās rīcības, gan arī uzlabojumi praktiskajā piekrastes apsaimniekošanā. Tomēr priekšā vēl nopietns darbs, jo par spīti samazinājuma tendencei esam ļoti tālu no ES Laba Jūras vides stāvokļa noteiktā mērķa.”
Pašvaldību griezumā par tīrāko šogad atzīts Talsu novads (110 atkritumu vienības uz 100 m), savukārt kā tīrākās atsevišķās pludmales izceltas Lauču akmens pludmale Limbažu novadā (26 vienības), Engure (46) un Mazirbe (51).
Galvenais grēcinieks – plastmasa un smēķēšanas atkritumi
Pētot atkritumu sastāvu visā Latvijas piekrastē, atklājas, ka lielāko daļu – 81,7% – veido dažādi
plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli.
Tiem seko papīrs un kartons (5,9%), stikls un keramika (3,2%), kā arī metāls (3,1%). Mazāku īpatsvaru veido gumija, koks, tekstils un ķīmiskās vielas.
Visbiežāk piekrastē atrastie atkritumi:
- Smēķēšanas atkritumi (izsmēķi, filtri u.c.) – 27,4%
- Neidentificējami plastmasas gabali – 13,8%
- Plastmasas pārtikas iepakojumi – 12,1%
- Identificējami papīra un kartona gabali – 5,5%
No 15 visbiežāk atrastajiem atkritumu veidiem piekrastē 10 ir plastmasas izstrādājumi.
