Šajā teritorijā bija reģistrēts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops un vairāku īpaši aizsargājamu sugu atradnes.

Kā informē LDF, Meža pētīšanas stacija ir publiska aģentūra, kas ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzībā. LDF vērsies pie atbildīgajām institūcijām un ministrijām,

pieprasot skaidrojumu par notikušo un valsts atbildību par dabas vērtību iznīcināšanu.

“Notikušais rada nopietnus jautājumus par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības prasību ievērošanu, lēmumu pieņemšanas procesu un zinātniskās informācijas izmantošanu mežu apsaimniekošanā,” norāda LDF padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.

Viņaprāt, īpaši satraucoši tas ir tādēļ, ka runa ir par publiskas institūcijas apsaimniekotu teritoriju, kurai

būtu jārāda priekšzīme dabas vērtību apzināšanā un saglabāšanā.

Mežizstrāde tika atklāta, apsekojot teritorijā zināmu vecu melnā stārķa ligzdošanas iecirkni, un apsekošanas laikā meža vietā konstatēts svaigs izcirtums.

Melnā stārķa ligzdas koks bija viena no daudzajām audzē augušajām ļoti vecajām priedēm.

Ornitologs Māris Strazds, kurš veica apsekošanu, no cirsmas iznesa stumbra ripu, kurai Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē, izskaitot koka gadskārtas, noteikts vecums.

Priede bijusi vismaz 377 gadus veca. Tā sākusi augt aptuveni 1649. gadā.

Tā kā šī nebija vienīgā lielu dimensiju un ievērojama vecuma priede konkrētajā nogabalā, noteikts arī vairāku citu nocirsto koku vecums, kas bija ap 370 gadiem.

Eksperti pieļauj, ka nocirstā audze varēja būt viena no vecākajām priežu audzēm Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Lai noteiktu visas audzes vecumu un struktūru, būtu nepieciešami papildu dati, taču pēc ciršanas pilnvērtīga tās izpēte vairs nav iespējama.

Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka pirms nociršanas šajā nogabalā bija reģistrēts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops “Veci vai dabiski boreāli meži”.

Informācija par biotopu bija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

Šādi meži veidojas ilgā laikā, un tiem raksturīgi veci un dažāda vecuma koki, atmirusi koksne, dabiski meža attīstības procesi un īpaši dzīves apstākļi sugām, kuras intensīvi apsaimniekotos mežos nespēj pastāvēt. Nocirstu vecu boreālo mežu

nav iespējams atjaunot dažu gadu vai pat vairāku gadu desmitu laikā, uzsver LDF.

Nogabalā bija reģistrētas arī vismaz divu īpaši aizsargājamu sugu, kuru aizsardzībai iespējams veidot mikroliegumus, atradnes – trejdaivu bacānija un kailā apaļlape. Šīs sūnu sugas ir saistītas ar ilgstoši pastāvējušiem meža apstākļiem un piemērotu substrātu, tostarp atmirušo koksni.

Eksperti konstatējuši arī to, ka nocirstā nogabala tuvumā

ciršanai sagatavota vēl viena, iespējams, vecuma un ekoloģiskās vērtības ziņā līdzvērtīga audze.

Tajā vairākas ievērojama vecuma un izmēra priedes bija iezīmētas ciršanai.

LDF norāda, ka nedrīkst pieļaut mežizstrādi šajā audzē, līdz veikta pilnvērtīga tās dabas vērtību inventarizācija un izvērtēta plānoto darbību atbilstība dabas aizsardzības prasībām.

LDF sagaida, ka atbildīgās institūcijas izvērtēs ciršanas lēmuma pieņemšanas apstākļus, pieejamās dabas informācijas izmantošanu un amatpersonu atbildību.